Februārī Latvijas rūpniecības produkcijas apjoms pieauga par 1,5%, tajā skaitā apstrādes rūpniecībā par 0,8%. Datos joprojām var novērot covid19 ierobežojumu un piegāžu sarežģījumu ietekmi, kā dēļ veikums starp nozarēm ir ļoti nevienmērīgs. No viens puses nozīmīgs kāpums vērojams farmācijas, datoru, elektronisko un optisko iekārtu, ķīmijas produktu un apģērbu ražošanā. Tāpat izaugsmi noturēja pēc īpatsvara lielākā nozare – kokrūpniecība. Tikmēr kritums valdīja dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā, kā arī iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā. Izlaide samazinājās arī divās no trim lielākajās nozarēs – pārtikas un gatavo metālizstrādājumu ražošanā.
Nedaudz grīļīgā gaitā apstrādes rūpniecība turpinās lauzt ceļu uz jaunām virsotnēm. Pamazām, līdz ar vakcinācijas nostiprināšanos, ekonomikas sāks vērties un ļaus atgūties arī tām nozarēm, kas vēl atrodas mīnusos. Apsteidzošie dati apliecina, ka eirozona martā atgriezās pie izaugsmes, ko veicināja rekordliels uzlabojums apstrādes rūpniecībā, jo globālais pieprasījums turpināja atjaunoties. Eirozonas kopējais PMI pieauga līdz 52,5 punktiem, kas ir pirmais pieaugums kopš septembra. Pakalpojumu sektoru turpina nospiest ierobežojumi, lai gan pat šeit kritums ir vājākais kopš pagājušā gada augusta. Uzlabojas arī nodarbinātība, jo uzņēmumi palielina jaudu atbilstoši pasūtījumu un optimisma pieaugumam. Šajā kontekstā gan jāatzīmē, ka atjaunošanās nes līdzi izmaksu kāpumu, kas martā sasniedza augstāko līmeni 10 gados. Arī Latvijas apstrādes rūpniecībā noskaņojuma rādītājs martā uzlabojās līdz -5,6 punktiem, ko ietekmēja uzņēmēju pozitīvāks pasūtījumu līmeņa novērtējums un optimistiskas uzņēmumu vadītāju prognozes par uzņēmumu darbību.
Jāpiezīmē, ka jauni ierobežojumi var aizkavēt ekonomikas atveseļošanos. Tomēr pēdējo divu mēnešu laikā pozitīvs pārsteigums ir tas, ka labā noskaņojumā ir ne tikai Vācijas, bet arī Francijas, Itālijas un Spānijas rūpniecība. Un, lai arī situācija uzlabojas, redzam arī ilgākus piegādes laikus un cenu kāpumu. Parasti pēdējie faktori ir saistīti ar stabilu ekonomiku, taču ir vairākas pazīmes, ka to tagad var saistīt ar sastāvdaļu trūkumu un citiem piegādes traucējumiem, ko izraisa straujās pieprasījuma svārstības un citas ekonomikas problēmas. Tādēļ, lai arī skats ir optimistisks, rūpniecības pieaugums var palēnināties vairāku iemeslu dēļ, jo pandēmijas veidotais kritums ir lielā mērā ir vai drīz tiks kompensēts un vājās vietas var ierobežot izaugsmi nākotnē. Globālo piegāžu sistēmas izaicinājumi paver jaunas iespējas mūsu uzņēmējiem, kas būs pietiekami, lai saglabātu izaugsmi. Tomēr, ar atbilstošu atbalstu, Latvija var paņemt vairāk un nodrošināt nozares lielāku ieguldījumu izaugsmē. Pārliecinošāka izaugsme sagaidāma otrā ceturkšņa beigās.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
