Pēc spēcīga noskaņojuma atgūšanās apstrādes rūpniecībā pērnā gada septembrī līdz -3,2, tas turpmākajos mēnešos ir nedaudz atkāpies, decembrī noslīdot līdz -6,2, ber janvārī līdz -6,7. Šāda neliela atkāpšanās atspoguļo pieaugošās nenoteiktības raisītā piesardzība. Tomēr noskaņojums starp citiem tautsaimniecības sektoriem ir pārliecinoši augstākais, ko pamato nozares spēja atjaunot un noturēt izaugsmi, kaut starp apakšnozarēm situācija saglabājas nevienmērīga. Šāds noskaņojums nozarē valdīja 2015 – 2016. gadā.
Decembrī rūpniecības produkcijas izlaide pieauga par 4,7%. Apjomi apstrādes rūpniecībā pieauga par 5,1%. Produkcijas apjoma pieaugumu uzrādīja lielākā daļa apstrādes rūpniecības nozaru, tai skaitā kokrūpniecība, mēbeļu ražošana, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana un apģērbu ražošana.
Noskaņojuma vājināšanās norāda uz iespējamu nelielu izaugsmes saminstināšanos, tomēr nekas neliecina, ka pozitīvā tendence pārtrūks. Eirozonas apstrādes rūpniecības PMI indekss janvārī ir sarucis no 55,2 decembrī līdz 54,8, bet tas joprojām liecina par ļoti veselīgu ekspansiju. Apstrādes rūpniecībā izaugsme turpinās neitralizēt aktivitātes kritumu pakalpojumu nozarēs. Izaugsmi balstīs arī labvēlīgās plūsmas eksportā. Šobrīd lielākie izaicinājumi būs tikt galā ar vīrusa prevencijas pasākumiem un nodrošināt spēju audzēt izlaidi. Iepriekšējā perioda piesardzība daudzās nozarēs ir izveidojusi būtisku izejvielu un komponenšu iztrūkumu, kas veido pudeles kaklus izaugsmei. Šobrīd nav dzirdams par plašiem sarežģījumiem ar piegādēm Latvijas uzņēmumiem, bet drīzāk var pavērt iespējas iespraukties jaunās nišās. Par to varētu signalizēt visai straujā izaugsmes ražošanas pakalpojumu eksportā. Domājams, ka līdz ar ierobežojumu samazināšanu izaugsme vēl vairāk nostiprināsies.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
