Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2020. gada novembrī gan pēc neizlīdzinātajiem datiem, gan arī kalendāri izlīdzinātiem datiem bija par 4,3% lielāki nekā pirms gada. Jāatzīmē, ka gada griezumā tas bija lielākais mēneša pieaugums pērn.
Pēc Covid-19 izraisītās krīzes pēdējos mēnešos lielākā daļa nozaru uzrāda pozitīvas tendences. Novembrī gada griezumā strauji auga lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare – kokapstrāde – par 14,6%. Tāpat pozitīvs ieguldījums nozares izaugsmē bija elektrisko iekārtu ražošanai (+20,4%), poligrāfijai (+22%), iekārtu un mehānismu ražošanai (+11,4%) un gumijas un plastmasu ražošanai (+8,6%).
Savukārt, pēc divu mēnešu izaugsmes negatīvās tendences apstrādes rūpniecībā novembrī gada griezumā bija vērojamas otrajā lielākajā rūpniecības apakšnozarē – pārtikas ražošanā (-1,5%). Saruka arī dzērienu (-13,8%), mēbeļu (-5,9%) un gatavo metālizstrādājumu (-1,8%) ražošanas apjomi.
Kopumā gada vienpadsmit mēnešos apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi bija par 2% mazāki nekā pirms gada (pēc neizlīdzinātiem datiem).
Novembrī strauji auga arī apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās – par 7%. Par 2,1% pieauga vietējā tirgū realizētās produkcijas apjomi, savukārt par 9,6% – eksportā realizētās produkcijas apjomi.
Līdzīgi kā kopējā ekonomikā, arī apstrādes rūpniecības tuvāko mēnešu perspektīvas ir neskaidras. Acīmredzami ražotāji spēj pielāgoties esošajai situācijai, taču arvien jauni epidēmijas uzliesmojumi un vīrusa izplatības ierobežojošie pasākumi vismaz gada sākumā var apgrūtināt arī apstrādes rūpniecības nozares darbību. Sagaidāms, ka līdzīgi kā 2020. gada vasarā, arī beidzoties vīrusa izplatības 2. vilnim, apstrādes rūpniecībai ir potenciāls straujākai izaugsmei, jo īpaši uz eksporta apjomu pieauguma rēķina. Sagaidāms, ka kopumā 2021. gadā apstrādes rūpniecībā izaugsmes tempi varētu sasniegt 4%, kas būtu straujāk nekā kopējā ekonomikas izaugsme.
