Šī gada pēdējā ceturkšņa koprezultāts ekonomikā nebūs iepriecinošs, taču tas ir sācies braši, oktobrī salīdzinājumā ar septembri augušas lielākās iekšējā un ārējā pieprasījuma nozares – mazumtirdzniecība un apstrādes rūpniecība. Apstrādes rūpniecības izlaide mēneša griezumā auga par 0,9%, gandrīz tieši tāds pats bija kāpums attiecībā pret pērno oktobri (1,0%).
Oktobrī bija labi laiki rūpniecības daļā, ko ir moderni dēvēt par bioekonomiku – pārtikas ražošanā un kokapstrādē.
Gada pieaugums abām nozarēm oktobrī ir lielisks, attiecīgi 2,5% un 8,2%, tās palielinājušas darbības apjomu arī mēneša griezumā. Arī šogad kopumā abām ir klājies labāk nekā rūpniecībai caurmērā, kas pārtikas pārstrādes gadījumā tā ne vienmēr ir.
Labi sekmējas arī mašīnbūves nozarēm, kuru dati ir publiski pieejami. Pirmo reizi kopš 2019. gada maija gada pieaugums ir auto daļu ražošanā (+9,7%), bet šogad sekmīgā elektrisko iekārtu ražošana oktobrī augusi pat par 19,8%. Pieticīgāks, bet kovidlaikmetā atzīstams rezultāts ir iekārtu ražošanā (+1,8%). Elektronikas ikmēneša dati nav pieejami, bet ir zināms, ka vismaz diviem no trim lielākajiem uzņēmumiem šobrīd klājas lieliski, vismaz par pieprasījumu runājot. Poligrāfijas gadījumā ir zināmi gan nozares dati (+11,4%), gan iemesls – sekmīga grāmatu eksportētāju attīstība. Šogad rūpniecības veiksmes stāsts ir ķīmisko preču ražošana, rezultāts oktobrī (+1,4%) ir pieticīgs uz iepriekšējo deviņu mēnešu fona, bet šodien saņēmām svarīgu labu ziņu – ražošanu testa režīmā sācis veci jaunais uzņēmums Dzintars Production, jau gadu mijā tur viss varētu notikt, tā teikt, pa īstam.
Nelabvēlīgi rūpniecības sniegumu oktobrī ietekmēja divas nozīmīgas nozares, kuras lielā vai ļoti lielā mērā atkarīgas no celtniecības – metālapstrādē un nemetālisko minerālu ražošanā. Ekonomikas sildīšana caur infrastruktūras uzlabošanu ir to lielā cerība, bet nākamā gada rezultāti būs lielā mērā atkarīgi no Eiropas Attīstības un noturības fonda likteņa.
Par pieprasījumu šogad nav bijis jāsūdzas nozarēm, kuru noiets ir pārsvarā atkarīgs no maza mēroga celtniecības un remontdarbiem, pirmkārt kokapstrādei un arī ķīmiskajai rūpniecībai. Taču kokapstrādei, kas ir apstrādes rūpniecības lielākā nozare un kas šogad ekonomikai deva negaidīti spēcīgu atbalstu pandēmijas apstākļos, nākamais gads būs izaicinājumu pilns. Kokrūpniecības federācija vēsta, ka nākamgad apmēram par 15% samazināsies mūsu kokapstrādes svarīgākās izejvielas – skujkoku zāģbaļķu piegādes no valstij piederošajiem mežiem, kas nodrošina vairāk nekā pusi vietējas izcelsmes lietkoksnes. Var cerēt, ka apmēram trešdaļu iztrūkuma varētu segt apaļkoku imports. Cerību stariņš ir arī vienkāršu zāģmateriālu imports no kaimiņvalstīm, kuru pārstrāde augstākas pievienotās vērtības produktos ir viens no svarīgākajiem nozares attīstības virzieniem.
Citām nozarēm 2021. gads šķiet daudzsološs. Atsevišķiem pārtikas uzņēmumiem jautājuma zīme ir šī gada iepirkšanās kampaņu atbalss pārpildītajos virtuvju skapjos, taču ieguldījumi ražošanas jaudās un produktu daudzveidībā uzņēmumos, kas guva labumu no patērētāju krāšanas instinktiem, varētu to līdzsvarot. Ļoti labas perspektīvas ir inženierijas nozarēs, kuras gūs labumu no auto pirkšanas un investīciju buma pandēmijas pārvarēšanas laikā. Vieglā rūpniecība vairāk nekā citas nozares šogad cieta no pieprasījuma vājuma, tāpēc nākamais gads tai var nākt kā atvieglojums.
Kopumā nākamā gada iespējas ražotājiem izskatās labas, taču ir jāpārdzīvo grūts laiks gadu mijā. Arvien jauni uzņēmumi ziņo, ka tie ir spiesti samazināt ražošanas jaudas karantīnu dēļ. Socializēšanās ierobežojumi samazina pakalpojumu nozaru iespējas, taču svarīgākajai eksporta nozarei tie nāk par labu, tāpēc, lūdzu, ievērojiet tos.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
