Preču eksports trešo ceturksni noslēdza ļoti spēcīgi. Eksporta vērtība septembrī pieauga par 13%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, un uzrādīja straujāko pieaugumu pēdējo divu gadu laikā. Šī gada deviņos mēnešos preču eksports eiro izteiksmē gan vēl nedaudz atpalika no iepriekšējā gada snieguma (-1.3%).
Nedaudz vairāk nekā pusi no kopējā preču eksporta kāpuma septembrī nodrošināja lauksaimniecības produkti, proti, graudi, pārsvarā kvieši, un rapsis. Jau iepriekš tika ziņots, ka pa Latvijas dzelzceļu no janvāra līdz septembrim tika pārvadāts desmitgades lielākais vietējo graudaugu kravu apjoms. Ja vēl augustā graudaugu eksports būtiski atpalika no iepriekšējā gada, tad septembrī jau novērojām 75% kāpumu, kas ļāva graudu eksportam eiro izteiksmē sasniegt vēsturiski augstāko līmeni. Rapša eksports pieauga par 126%. Vēl viens nozīmīgs eksporta dzinulis un jau vairākus mēnešus ir bijis elektroiekārtas (+40%), kam septembrī pievienojās arī mehāniskās iekārtas (+32%). Šīs preču grupas, īpaši elektroiekārtas, aug arī importa pusē. Tā kā pandēmijas nenoteiktība, visticamāk, arī trešajā ceturksnī ir būtiski ierobežojusi apetīti investēt, tad jāsecina, ka visdrīzāk, liela daļa kāpuma, ko redzam elektroiekārtu un mehānismu eksportā, ir reeksports. Lai gan lielu daļu eksporta pieauguma nodrošināja vien dažas preču grupas, arī kopumā ir vērojamas pozitīvas tendences. Kritums bija vērojams mazāk nekā pusē no Latvijas eksportēto preču grupu. Tas ir labākais sniegums kopš pandēmijas sākuma, un liecina par mērķtiecīgu atkopšanos preču eksportā. Būtiskākie mīnusi joprojām bija vērojami tādās lielās preču grupās kā satiksmes līdzekļi, dzērieni un metāla izstrādājumi.
Neskatoties uz skaudro pandēmijas otro vilni un paziņojumiem par stingākiem un visaptverošākiem ierobežojumiem daudzviet Eiropā, mūsu lielajās tirdzniecības partnervalstīs – eiro zonā un Zviedrijā – ražotāju noskaņojums oktobrī turpināja uzlaboties. Arī pieprasījums turpināja augt. Tas, iespējams, saistīts ar to, ka šajā vilnī vismaz pagaidām ievērojami retāk tiek apstādināts ražotņu darbs. Izskatās, ka retāk tiek slēgti arī veikali, kur, protams, nonāk liela daļa produkcijas. Tomēr nenoteiktība atkal ir augusi. Latvijas ražotāju noskaņojums jau oktobrī kļuva nedaudz piesardzīgāks, arī eksporta pasūtījumu vērtējums bija nedaudz piezemētāks nekā iepriekšējos divos mēnešos. Oktobrī un novembrī eksportā vairs neredzēsim arī tik iespaidīgas graudaugu kravas. Tas viss liek domāt, ka turpmākie mēneši eksportam vairs nebūs tik spīdoši, atgūšanās stāstā var būt pārrāvumi. Tomēr pagaidām gaidīt būtisku kritumu vēl nav pamata.
Mazliet tālāka nākotne gan pasaules ekonomikai, gan arī tirdzniecībai sāk rādīties gaišākās krāsās. Progress vakcīnu izstrādē rada cerību, ka ar pandēmiju jau pārskatāmā nākotnē varēsim cīnīties arī bez ierobežojumiem, kas izslēdz daļu ekonomikas. Džo Baidena ievēlēšana, visticamāk, mazinās protekcionisma vēsmas un, iespējams, arī sekmēs Apvienotās Karalistes vēlmi rast kompromisu pēc-Brexit sarunās, panākot vienošanos ar Eiropas Savienību par tālāku sadarbību. Ja pozitīvais scenārijs piepildīsies, no tā iegūs arī mazā un atvērtā Latvijas ekonomika.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
