Jūlijā Latvijas eksports samazinājās par 0,3%, bet imports par 5,9%. Eksporta apjomi ir apbrīnojami ātri atguvušies un praktiski sasnieguši pērnā gada līmeni. Ir pieauguši eksporta apjomi uz ES un eirozonu attiecīgi par 1,7% un 2,8%. Savukārt kritums bija eksportā uz NVS (-5,3%) un pārējām valstīm (-3,8%). Lai arī eksporta apjoms ir turpat pērnā gada līmenī, daudzās preču grupās saglabājas visai nozīmīgs apjomu kritums. Labo rezultātu lielā mērā izvelk pieaugums trijās lielākajās preču grupās.
Tā ir kokapstrādes produkcija, kas aizņem 18% eksporta (+4,4%), elektroierīces un elektroiekārtas ar īpatsvaru 14% (+23%) un mehānismi un mehāniskās ierīces ar 6,8% eksporta un, lai arī nelielu, bet kāpumu 0,2% apmērā.
Šķiet, ka tuvākajos mēnešos eksportā varētu parādīties gada izteiksmē jau neliels kāpums. Šāds optimisms balstās vērtējumā, ka Latvijas nozīmīgos eksporta tirgos atgūšanās ir rit visai veiksmīgi. Taču pieaugums, visticamāk, nebūs straujš, par ko liecina iespējamie sarežģījumu Austrumu tirgos un joprojām ne visai vienmērīgā situācija Latvijas eksporta struktūrā, kā arī pasaulē kopumā. Saskaņā ar CPB Nīderlandes biroja publiskotajiem datiem pasaules tirdzniecība jūnijā pieauga par 7,6%.
Tomēr tirdzniecības apjomi joprojām bija aptuveni par 11% zemāki par pirmsvīrusa līmeni. Pasaules tirdzniecības apjomu kāpums jūnijā iezīmē atveseļošanās sākumu, kas rit straujāk, nekā Globālās finanšu krīzes laikā. Turpmākā atgūšanās starptautiskajā tirdzniecībā gan tiek prognozēta kā lēna un sarežģīta.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
