Jūlijs bija pirmais pilnais mēnesis, kad liela daļa ekonomisko aktivitāti ierobežojošo noteikumu saistībā COVID-19 uzliesmojumu bija atcelti vai mīkstināti. Šī situācija bija labvēlīga tirdzniecības nozares attīstībai, un jūlijā, tāpat kā jūnijā, mazumtirdzniecībā tika reģistrēts pārdošanas apjomu pieaugums. Salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās palielinājās par 3,8%, ko veicināja nepārtikas preču mazumtirdzniecība, kā arī mērenais pieaugums tirdzniecībā pārtikas veikalos.
Nepārtikas preču mazumtirdzniecība kopumā jūlijā gada griezumā pieaugusi par 5,1%, ko lielā mērā noteica auto degvielas mazumtirdzniecības kāpums par 6,8% krītošo degvielas cenu ietekmē. Jūlijā Brent jēlnaftas cena salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 6%, kas atspoguļojās arī degvielas cenu kāpumā Latvijā – par 3,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Tā rezultātā salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju degvielas cenu samazinājums bijis jau būtiski mazāks nekā trijos iepriekšējos mēnešos, – 11,2%, kamēr iepriekšējos mēnešos degvielas cenas bija kritušās aptuveni par 20%.
Citas nepārtikas preču grupas, kuras jūlijā uzrādījušas spēcīgus pārdošanas apjomu kāpumus, ir mājsaimniecības elektropreces, kā arī farmaceitiskie un medicīniskie piederumi, kuru apgrozījums gada laikā palielinājies par attiecīgi 27,1% un 10,1%. Kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecība, kura COVID-19 krīzes mēnešos smagi cieta, jūlijā uzrādījusi pieaugumu par 12,3%. Tāpat pēc četru mēnešu pārdošanas apjomu krituma jūlijā izaugsme atgriezusies informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (+8,6%), savukārt metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā kritums bijis visu iepriekšējo gadu, un tikai šā gada jūlijā šo preču pārdošanā tika reģistrēts neliels kāpums – par 1,2%. Tikmēr, neskatoties uz iedzīvotāju mobilitātes pieaugumu, tirdzniecība pa pastu un interneta veikalos joprojām turpina palielināties un jūlijā bijusi par 8,6% augstāka nekā pirms gada. Iepirkšanās internetā, tai skaitā izmantojot dažādas mobilās aplikācijas pārtikas produktu un gatavā ēdiena piegādei, nav zaudējusi savu popularitāti arī pēc COVID-19 krīzes, jo iedzīvotāji ir izmēģinājuši šīs tehnoloģijas un pārliecinājušies par to ērtumu un citām priekšrocībām.
Tajā pašā laikā mazumtirdzniecība stendos un tirgos turpināja samazināties un jūlijā bijusi par 9,3% zemāka nekā pirms gada. Tas visticamāk saistīts ar COVID-19 un tā ierobežojumiem, šovasar atceļot daudzus pasākumus, brīvdabas koncertus u.tml., kā arī tūristu plūsmai no ārvalstīm esot ievērojami zemākai nekā ierastajā tūrisma sezonā. Jūlijā samazinājās arī apģērbu un apavu mazumtirdzniecība – par 3,2% gada griezumā.
Savukārt mazumtirdzniecība pārtikas preču veikalos pieauga mēreni – salīdzinājumā ar 2019. gada jūliju tikai par 1,7%, kas bija trīs reizes vājāks pieaugums nekā reģistrēts jūnijā.
Ņemot vērā svārstīgo mazumtirdzniecības attīstības dinamiku, šā gada septiņos mēnešos kopā mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā saglabājies tuvu iepriekšējā gada līmenim, palielinoties vien par 0,7%. To veicināja tirdzniecības kāpums pārtikas preču veikalos – par 2,7%, kamēr kopējā nepārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājusies par 0,5%.
Jaunākie ekonomiskā sentimenta rādītāji, ko ik mēnesi apkopo un publicē Eiropas Komisija, rāda, ka augustā dažādu ekonomikas sektoru dalībnieku kopējais noskaņojums Latvijā uzlabojās jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Augustā tālākus uzlabojumus uzrādīja arī mazumtirgotāju konfidences rādītājs, kas jau ir pietuvojies līmenim, kāds tas bija pirms COVID-19 sasniedza Latviju, apliecinot, ka nozares atkopšanās ir visai strauja. Savukārt patērētāju konfidences indekss pēc nelielas pasliktināšanās iepriekšējā mēnesī augustā atkal ir pieaudzis, tomēr vēl joprojām krietni atpaliekot no vidējiem konfidences rādītājiem gada sākumā. Tas norāda, ka iedzīvotāji joprojām ir piesardzīgi gan saistībā ar COVID-19 turpmāko attīstību, gan valsts ekonomisko un savu finansiālo situāciju, kas apstākļos, kad nav izslēgts atkārtots COVID-19 uzliesmojums, ir vērtējams pozitīvi. Tieši no turpmākās COVID-19 izplatības dinamikas, kas daudzās Eiropas valstīs pēdējo nedēļu laikā ir atkal pieaugusi, ir arī atkarīga gan tirdzniecības, gan Latvijas tautsaimniecības kopējā attīstība.
