Jūlijā Latvijas preču eksports samazinājās par 0,3%. Tā kā ap trešdaļu no šī apjoma veido re-eksports, ir svarīgi saprast, kas noticis ar tieši Latvijā ražoto preču eksportu. Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur ir precīzi dati par re-eksportu, Latvijā ir tikai minējumi, šobrīd tie vēsta, ka eksports un reeksports jūlijž mainījušies līdzīgi.
Imports ir krities vairāk – par 5,9%. Ārējās tirdzniecības bilances kustība pārpalikuma virzienā, to gan nesasniedzot, ir šim gadam raksturīga. Tas ir likumsakarīgi apstākļos, kad gan krītas patēriņš un investīcijas, gan svarīgu importa preču cenas. Aizvadīto trīs mēnešu laikā imports atkal kāpj augšup. Aug mazumtirdzniecība, un iespējams, jūtam jau arī valsts ekonomiskā stimula ietekmi uz investīcijām.
Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi sezonāli izlīdzinātajos datos par 4,4% audzis arī eksports. Tas visdrīzāk turpinās augt augustā, jo šajā mēnesī pasaulēs ekonomika turpināja atgūties no vīrusa pirmā uzbrukuma. Visdrīzāk iepriecinās arī septembra dati, jo šī mēneša datos redzēsim labo graudu ražu. Turpretim priekšstats par gada pēdējiem trim mēnešiem ir diezgan miglains. Neviens nevar droši zināt vai šajā laikā pasaules un Eiropas ekonomikas dinamika pa mēnešiem būs pozitīva vai negatīva. No vienas puses, varētu turpināties atkopšanās no pandēmijas pirmā viļņa, taču vienlaikus ekonomikas datos sevi arvien vairāk varētu likt manīt otrais.
Labā ziņa – nav pamata gaidīt, ka otrā viļņa ietekme mūsu preču ražošanas nozarēs nozīmēs krīzi. Iemesli ir tie paši, kas padarīja pirmā viļņa radītās galvassāpes samērā maigas uz Rietumeiropas valstu fona. Ražojam galvenokārt lietas, ko cilvēki pērk arī krīzes laikā, dažkārt pat vēl vairāk. Kopējā ietekme uz pārtikas ražošanu bija tuva neitrālai, bet uz plašo mūsu valstī ražoto celtniecībai domāto produktu klāstu – pat pozitīva. Grūtāk ir gājis ar rūpniecības precēm, kuru pircēji ir citu valstu rūpniecības – šiem tirgiem galvenokārt strādā metālapstrāde un mašīnbūve, kā arī stikla šķiedra. Pasaulē kopumā rūpniecības veselības indikatori pagaidām ir samērā labvēlīgi, bet Eiropā jau ir signāli par iespējamām jaunām nepatikšanām.
Augustā pasaules rūpniecības PMI indekss sasniedza augstāko punktu kopš 2018. gada oktobra, tas bija 51.8 punkti pēc 50,6 punktiem jūlijā un 47.9 punktiem jūnijā. Aprīlī tas bija nokrities līdz 39.6 punktiem, bet “neitrālā” līnija starp izaugsmi un stagnāciju ir 50. Samērā pozitīvs noskaņojums ir ASV, kur rūpniecībsas PMI indekss ir 56 punkti, bet tur ir risku pilna nākotne, tostarp šai valstij neraksturīgi politiskās nestabilitātes draudi. Ķīnā indekss kopš aprīļa ir plusos, bet nenoteikti svārstās tuvu 50 punktu robežai.
Eirozonā indekss bija 51,7 punkti, tātad pozitīvajā teritorijā, bet salīdzinājumā ar jūliju tas samazinājās par 0,1 punktu. Latvijas rūpniecības noskaņojuma mērītājs “domā” līdzīgi, tas augustā gandrīz nemainījās, esot nedaudz zem vēsturiski vidējā. Augustā paustās gaidas par ražošanas apjomu tuvākajā nākotnē nedaudz pasliktinājās – par 3 punktiem, atkrītot nedaudz mīnusu zonā, kur tās bija no marta līdz maijam.
Svarīgi ir ne tikai kaut ko saražot, bet arī izdevīgi pārdot. Aizvadīto pāris mēnešu laikā ir noticis līdz šim visstraujākais koksnes cenu kāpums ASV, kuru eksportējam maz, bet šis tirgus ietekmē visu pasauli. ASV zāģmateriālu cenas ir par dažiem procentiem atkāpušās no vēsturiskā rekorda septembra sākumā, bet arī pašreizējo līmeni var saukt par fantastisku. Sekas Latvijā nebija ilgi jāgaida, jaunākajās apaļkoku izsolēs cenas augšas par trešdaļu, visi vērtības ķēdes dalībnieki steidz pēc sava gardā kumosa. Saplākšņa cenu indekss ir zem 2018. gada rekorda, bet ir jau pieveicis vairāk nekā pusi distances līdz šīm augstienēm, mērot no pērnā gada zemo cenu līdzenuma. Latvijas zemnieki lielāko daļu ražas jau droši vien ir pārdevuši, taču prieks, ka kviešu cena ir labā līmenī, šorīt Parīzes biržā tonna maksāja 189 eiro. Savukārt naftas cena, tātad mūsu ražotāju izmaksas, ir zemākajā punktā kopš jūnija, Brent indekss atkal ir nonācis zem 40 dolāriem. Slikta ziņa ir eiro kursa kritums, bet tas tieši ietekmē samērā nelielu noieta tirgu daļu. Nelabvēlīgs fakts dažiem eksportētājiem arī ir notikumi ar Krievijas rubli, tas ir tikai par mata tiesu no 2016.gada sākuma antirekorda jeb 90 rubļiem par eiro.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
