Trešo mēnesi pēc kārtas neatlaidīgi audzējot ražošanu, apstrādes rūpniecība pēc astoņu mēnešu pārtraukuma jūlijā pārsniedza gan iepriekšējā gada, gan pirms pandēmijas apjomus. Izlaide palielinājās par 1.8% (kalendāri izlīdzināti dati salīdzināmajās cenās), salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju. Izaugsmi pēdējo mēnešu laikā veicina gan iekšējā, gan ārējā pieprasījuma atgūšanās līdz ar vīrusa ierobežošanu saistīto pasākumu mīkstināšanu. Pieprasījuma kāpumu papildus veicina arī pandēmijas karstākajā laikā atliktais patēriņš, kura ietekme turpmākajos mēnešos varētu pakāpeniski mazināties.
Virkne ražošanas nozaru spēja atgriezties pie izaugsmes pret iepriekšējo gadu. Tomēr nozīmīgākais devums kopējā sniegumā, par galvastiesu lielāks nekā citās nozarēs, bija apstrādes rūpniecības lielākajam spēlētājam – koksnes produktu ražošanai (neskaitot mēbeles) –, kur izlaides apjomi palielinājās sen neredzētā tempā, proti, par 12.5% pret iepriekšējo gadu. Straujo kāpumu var daļēji skaidrot ar zemāku līmeni pērn, tomēr arī kopumā jūlijā saražotās produkcijas apjoms, ņemot vērā sezonalitāti, bija augstākais kopš 2019.gada sākuma. Kopējo sniegumu augšup cēla arī mēbeļu ražotāji (izlaide +10.5%). Pavasara mēnešos slēgto “dari pats” veikalu atvēršana tirdzniecības partnervalstīs, kā arī Eiropā augošais mēbeļu pieprasījums sekmēja šo nozaru sniegumu. Iedzīvotājiem vairāk laika pavadot mājās un pieaugot pieprasījumam pēc digitālajiem risinājumiem, palielinājās arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana.
Apstrādes rūpniecības otrā lielākā nozare, pārtikas ražošana, turējās tuvu pie iepriekšējā gada līmeņa. Zivju un augļu dārzeņu pārstrāde uzrādīja strauju pieaugumu, bet būtisks kritums bija vērojams gaļas pārstrādē un piena produktu ražošanā.
Nedaudz vairāk nekā puse apstrādes rūpniecības nozaru gan joprojām vēl atpalika no pirms koronas ražošanas. Gatavo metālizstrādājumu ražotāju sniegumā jūlijā bija vērojama pasliktināšanas, un nozares izlaide veidoja vien 78% no pirms krīzes līmeņa. Te gan jāatzīst, ka 2019. gads un 2020. gada pirmie mēneši nozarei bija izteikti labi. Ja salīdzinām ar 2018. gada līmeni, tad situācija nešķiet tik dramatiska. Pirms krīzes apjomus atgūt ir grūti arī automobiļu un piekabju ražotājiem, kā arī iekārtu un ierīču remontam un uzstādīšanai. Otrajā gadījumā darbu apgrūtina dažādi ceļošanas ierobežojumi, kas šobrīd atkal tiek pastiprināti visā Eiropā. Būvmateriālu ražotāji jau ir pavisam tuvu iepriekšējiem līmeņiem. Gan būvmateriālu, gan citu ar celtniecību saistītās produkcijas ražotājiem tuvākie gadi sola pieprasījuma lēcienu, ņemot vērā gan Latvijā, gan arī Eiropā plānoto valdības atbalsta pasākumu kopumu, ar lielu uzsvaru uz investīcijām infrastruktūrā.
Ražotāju aptaujas rāda, ka apstrādes rūpniecības atgūšanās eirozonā un Zviedrijā, kas aizsākās maijā, turpinājās arī augustā. Turklāt augustā noskaņojums bija pakāpies 2018. gada līmenī un jau otro mēnesi pēc kārtas norādīja uz izaugsmes atgriešanos rūpniecībā. Uz pieprasījuma atveseļošanos signalizē jaunu pasūtījumu pieaugums. Tomēr, lai gan uzlabojums ir manāms, joprojām jūtama piesardzība attiecībā uz darbinieku algošanu un investīcijām. Eiropas aptaujas rāda, ka ražošanā visstraujāk atgūstas patēriņa preču segments. Eiropā strauji aug pieprasījums pēc elektroprecēm, atpūtas precēm un mēbelēm. Savukārt starpproduktu un investīciju preču segmentā vērojama vārgāka atgūšanās.
Latvijas ražotāju aptaujās pārliecības līmenis par nozares attīstību ir ievērojami audzis, salīdzinot ar aprīlī fiksēto desmitgades lielāko pesimismu. Tomēr līdz pirms pandēmijas līmenim vēl pietrūkst. Turklāt pēc sākotnējā atlēciena uzlabošanās noskaņojumā augustā zaudēja sparu. Pasūtījumu skaits turpināja strauji atgūties, bet piesardzību, visticamāk, radīja bažas par tālāko pandēmijas attīstību, iespējamajiem ierobežojumiem un to ietekmi uz pieprasījumu un ražošanas nepārtrauktību. Jaunu inficēšanās gadījumu skaits Eiropā atsāka augt jūlijā, radot iedzīvotājiem un uzņēmumiem jaunas bažas par nākotni. Labā ziņa – tā vietā lai slēgtu ekonomiku, pasākumi vīrusa izplatības ierobežošanai šobrīd galvenokārt tiek mērķēti uz ceļošanas ierobežošanu un masku valkāšanu, kam ir daudz mazāka ietekme uz ekonomikas aktivitāti.
Lai gan ir izdevies spert lielu soli ārā no bedres, turpmākā gaita jau, visticamāk, kļūs lēnāka un būs ļoti atkarīga no tā, cik veiksmīgi tiks vadīta vīrusa krīze rudenī. Apstrādes rūpniecībā neliela uzlabošanās, visticamāk, turpināsies, bet piesardzība ierobežos izaugsmes tempus.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
