Neskatoties uz Krievijas speciālajām prasībām pārtikas uzņēmumiem, kas vēlas pārdot savu produkciju Krievijā, un joprojām spēkā esošo embargo vairāku lauksaimniecības produktu eksportam uz šo valsti, Krievija joprojām ir Latvijas nozīmīgākais pārtikas un lauksaimniecības eksporta tirgus. Pērn pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta kopvērtība uz šo valsti pārspēja pat to līmeni, kādu Latvija uz šo valsti eksportēja, pirms Krievija ieviesa embargo 2014. gadā, vēsta NRA.lv.
Kopumā Latvija pērn eksportēja pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktus uz 156 pasaules valstīm, liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta rīcībā esošā informācija. Šīs nozares produktu eksports 2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu ir palielinājies par 421,1 miljonu eiro jeb 15,9%. Nozīmīgākā Latvijas pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta galamērķa valsts, uz kuru 2019. gadā tika eksportēti 24% no kopējās pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta vērtības, bija Krievija. Uz šo valsti eksportēto preču vērtība pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 91,2 miljoniem eiro jeb 14,3%. Krievija bija arī nozīmīgākā Latvijas partnervalsts starp trešajām valstīm ‒ eksports uz to veidoja 47,9%, kamēr eksports uz pārējām trešajām valstīm bija būtiski mazāks.
Latvija pārtikas un lauksaimniecības produktus importē no 110 pasaules valstīm, starp kurām Krievija ierindojas 10. vietā ar 133 miljonu eiro lielu importa vērtību. Turklāt 2019. gadā imports no Krievijas samazinājās par 19% jeb 31,3 miljoniem eiro.
Sarežģītās pārtikas attiecības
Padomju laikos Latvijai bija nozīmīga loma pārtikas apgādē, un, Latvijai atgūstot neatkarību, daudzi pārtikas uzņēmumi teju visu savu eksperta stratēģiju balstīja uz Krieviju. Tāpēc Krievijas 2014. gadā noteiktais embargo lauksaimniecības produkcijas ievešanai no ASV, Austrālijas, Norvēģijas, Kanādas un Eiropas Savienības (ES), tajā skaitā Latvijas, vairākus pārtikas uzņēmumus pārsteidza nesagatavotus. Embargo skāra liellopu gaļas, cūkgaļas, augļu, dārzeņu, mājputnu, zivju, siera, piena un piena produktu, izņemot saldējumu, ievešanu Krievijā, un tā bija reakcija uz sankcijām, kas tika noteiktas pēc Krimas aneksijas. Pēc tam vairākkārt embargo tika pagarināts. Pēdējo reizi pērn, nosakot, ka tas ir spēkā līdz 2020. gada beigām.
2015. gada 4. jūnijā Latvijas PVD saņēma Krievijas Federācijas veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta “Rosseļhoznadzor” oficiālu paziņojumu par Latvijas zvejas produktu eksporta pagaidu aizliegums uz Krievijas Federāciju. Iepriekš Krievijas inspektori bija apmeklējuši piecus zivju pārstrādes uzņēmumus Latvijā un četrus Igaunijā, kur tiek ražotas galvenokārt šprotes. Šajos konservos Krievijas inspektori bija konstatējuši paaugstinātu benzopirēna līmeni. 2015 gada 9. augustā PVD jau saņēma oficiālu paziņojumu par eksporta aizliegumu.
Savukārt 2017. gada 14. februārī “Rosseļhoznadzor” izslēdza 21 Latvijas uzņēmumu (6 gaļas produktu ražotājus, 2 piena produktu ražotājus, 12 zvejas produktu ražotājus, vienu olu produktu ražotāju) no Krievijas eksporttiesīgo uzņēmumu saraksta. Vēl 44 Latvijas uzņēmumiem (8 gaļas ražotājiem, 9 piena ražotājiem, 26 zivju ražotājiem, vienam olu ražotājam) tika piemērots produkcijas ievešanas aizliegums uz laiku. Šādu lēmumu Krievija skaidroja ar kārtības maiņu par eksportēt tiesīgo uzņēmumu uzskaiti. Proti, jaunā kārtība noteica, ka gadījumā, ja uzņēmums triju gadu laikā nav eksportējis produkciju uz Krieviju, tas automātiski tiek dzēsts no eksportēt tiesīgo uzņēmumu saraksta. Savukārt, ja produkcija uz Krieviju nav eksportēta no 18 līdz 36 mēnešiem, uzņēmumam tiek piemērots produkcijas ievešanas aizliegums uz laiku. Pirms šīs kārtības stāšanās spēkā uz Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstā bija kopumā 74 Latvijas dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzņēmumi, bet pēc kārtības stāšanās spēkā sarakstā palika tikai 9 uzņēmumi ‒ divi gaļas ražotāji, pieci piena ražotāji, viens zivju miltu ražotājs un viens dzīvnieku zarnu pārstrādātājs. Šobrīd uz Krieviju eksporttiesīgo uzņēmumu sarakstā ir 37 uzņēmumi no Latvijas, no kuriem tikai viens ir zivju pārstrādes uzņēmums – “Karavela”.
Cer uz politisko spēļu pierimšanu
Par grozījumiem Krievijas konstitūcijā, kas Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ļaus ieņemt amatu vēl divus termiņus, Neatkarīgās aptaujātie pārtikas uzņēmumi īpaši neraizējas.
“Labā ziņa ir tā, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina politika un vadības stils šo gadu gaitā ir iepazīts, līdz ar to iespējams prognozēt, kas mūs varētu sagaidīt. Zinām, ka ir iespējami konkrētu produktu grupu aizliegumi vai plašākas sankcijas, reaģējot uz kādiem Eiropas Savienības lēmumiem. Protams, pastāv iespēja, ka šajā politiskajā pingpongā mūsu ražotāji var nonākt ķīlnieka lomā,” Neatkarīgajai sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Pēc sekām, ko uz pārtikas nozari radīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieriem, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju, nozarei nācās atgūties vairākus gadus. Bet tagad tas sekmīgi paveikts, ieguldot lielu darbu un investīcijas, lai atrastu alternatīvus tirgus preču noietam. Tādā ziņā pārtikas nozares atkarība no Krievijas tirgus šobrīd ir būtiski mazāka un esam labākās pozīcijās, tomēr Krievija joprojām ir lielākais no trešo valstu eksporta tirgiem, skaidroja I. Šure.
2019. gadā uz Krieviju tika eksportēti 24% no kopējās pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta vērtības, un uz to eksportēto preču vērtība, salīdzinot ar 2018. gadu, palielinājās par 14,3%. “Krievija ir nozīmīgs tirgus Latvijas pārtikas un lauksaimniecības produktu eksportam, un sagaidām, ka šajā eksporta tirgū saglabāsies līdzīgas tendences, kā novērojām pirms gada. Patlaban lielākais nezināmais, kas visu var apgriezt kājām gaisā, ir Covid-19 pandēmijas ietekme. Septembrī būs apkopoti pusgada rezultāti, tad varēsim redzēt reālās tendences. Vienlaikus jāņem vērā, ka Krievijas tirgus nav pašpietiekams, importa produkcija viņiem ir nepieciešama, un Krievijas patērētāji, īpaši Maskavā un Sanktpēterburgā, atzīst un atceras Latvijas produkciju. Esam gatavi turpināt sadarbību un piegādāt Krievijas patērētājiem iecienītos produktus. Biznesam tomēr nevajadzētu ciest no politikas. Mēs ceram, ka pēc šīm izmaiņām konstitūcijā politiskās spēles varētu pierimt,” uzsvēra I. Šure.
Fakti
* 2014. gada 7. augustā Krievija noteica ievešanas embargo lauksaimniecības produkcijai (liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieriem, pienam un piena produktiem, izņemot saldējumu) no Eiropas Savienības, ASV, Austrālijas, Norvēģijas un Kanādas.
* 2015. gada 4. jūnijā Krievijas Federācijas veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests “Rosseļhoznadzor” nosūtīja oficiālu paziņojumu par Latvijas zvejas produktu eksporta pagaidu aizliegumu uz Krievijas Federāciju. Augustā sekoja oficiāls aizliegums.
* 2017. gada 14. februārī “Rosseļhoznadzor” no Krievijas eksporttiesīgo uzņēmumu saraksta izslēdza 21 Latvijas uzņēmumu un 44 Latvijas uzņēmumiem piemēroja produkcijas ievešanas aizliegumu uz laiku.
Ilze Šteinfelde