Šī gada otrā puse ir sākusies ar nepārtrauktu svārstīšanos starp augošo optimismu biržās un negatīvajiem COVID-19 efektiem, ko rada jauni uzliesmojumi. Makro jomā parādās pozitīvas ziņas, jo īpaši pieaugošie iepirkumu vadītāju indeksi un dati par ASV darba tirgu. Arvien vairāk centrālo banku pārstāvju norāda, ka zemākais punkts ekonomikā ir garām. Faktiski jūlijā globālā atveseļošanās notiek jau ceturto mēnesi un galvenais jautājums ir atveseļošanās temps un noturība. Centrālās bankas pat nav sākušas domāt par procentu likmju paaugstināšanu. Tas ir pievilcīgi, bet vēl ir tālu no galvassāpēm brīvas vides.
S&P 500 otrajā ceturksnī pieauga par gandrīz 20%, kas ir lielākais ceturkšņa pieaugums kopš 1998. gada. Tajā pašā laikā panākumi vīrusa izplatība ASV nav redzami un vēl kādu laiku varētu izpalikt, ja netiks turpināta sociālā distancēšanās un varas iestādes neveicinās izplatīšanos. Pēdējo dienu uzplaiksnījumi to tikai apstiprina. Darba vietu pieaugums ASV par 4,8 miljoniem jūnijā apliecina, ka sākotnējā ekonomikas atveseļošanās ir notikusi daudz ātrāk, nekā gaidīts. Tomēr nodarbinātība joprojām ir par 9,6% zemāka nekā februārī. Vīrusa izplatībai atkal paātrinoties, atveseļošanās būs daudz svārstīgāka un darba vietu pieaugums lēnāks. Tikmēr ES krīzes plāna īstenošana virzās lēni, ko bremzē tā dēvētais “taupīgais četrinieks”, kurā ietilpst Zviedrija, Dānija, Nīderlande un Austrija, kas vēlas finansējuma piešķiršanu nevis grantu, bet aizdevumu veidā un uzstāj, ka atbalsts būtu jāsaista ar reformām.
Vīruss joprojām ir galvenais īstermiņa drauds ekonomikai un daudzviet pagaidu ienākumu aizsardzības shēmu izbeigšanās, ja tās netiek pagarinātas, var radīt bažas par patērētāju noskaņojumu un tēriņiem, kas apgrūtinās atgūšanās spējas. Arī ASV un Ķīnas spriedze turpina pieaugt, kas esošo situāciju tikai sarežģī. Tā kā valstis turpināja atvieglot ekonomikas darbību visā pasaulē, nav pārsteigums, ka noskaņojums pasaulē strauji atgūstas. Jūnijā uzņēmējdarbības konfidences rādītāji Latvijā, salīdzinot ar maiju, uzlabojās, kaut arī joprojām ir negatīvi. Respektīvi, ekonomikas sentimenta rādītājs bija 83,7, kas ir par 4,8 punktiem vairāk nekā maijā. Tuvākajos mēnešos tas vēl uzlabosies, gan vietējo, gan ārējo faktoru ietekmē. Uz vasaras beigām atgūšanās varētu sākt buksēt, ja ar vīrusa ierobežošanu pasaulē un Latvijā neveiksies kā cerēts.
Šobrīd svarīgi ir vērtēt to, vai un ko vīruss būs mainījis. Jo ilgāk tiks praktizēta sociālā distancēšanās un citi pasākumi, jo uzvedības izmaiņas būs paliekošākas. Tas ietver prasības, lai darba vietā vienlaikus ir mazāk darbinieku un klientu krodziņos, atpūtas pasākumos, kā arī gaidāma lielāka piesardzība domājot par ceļošanu uz ārzemēm. Bet tās, kuras jau tika uzsāktas pirms krīzes, būs pastāvīgas. Koronavīruss izmaiņas paātrinās, nevis būtiski mainīs veidu, kā strādājam, atpūšamies un izklaidējamies. Jo ātrāk ieviestie pasākumi tiks atcelti, jo izmaiņas būs īslaicīgākas. Pašreizējie risinājumi nav piemēroti, ērti, jo uzņēmumiem ir komerciāls stimuls piesaistīt vairāk darbinieku birojā vai vairāk klientu. Vēsture rāda, ka pēc pandēmijām, mēriem un teroristu uzbrukumiem, cilvēki salīdzinoši ātri atgriežas pie savas iepriekšējās uzvedības.
Uzvedības izmaiņas, kas būs pastāvīgas, jau ir saskatāmas – iepirkšanās internetā, skaidras naudas lietošanas mazināšanās, plašāka tehnoloģiju izmantošana, kā arī darbs no mājām. Tas varētu samazināt izmaksas, palielināt produktivitāti un rentabilitāti. Apsvērumi ir par to, ka daudzviet pasaulē var mainīties pieprasījums pēc komercīpašumiem. Pilsētas centros var mazināties vajadzība pēc tādām ērtībām kā mazie veikali, ķīmiskās tīrītavas, sporta zāles. Var rukt arī interese par īpašumiem lielajās pilsētās vai to tuvumā, bet pieaugt reģionos vai laukos. Domāju, ka līdzīgas, bet mazāk izteiktas tendences būs vērojamas arī Latvijā. Šobrīd ir liels izaicinājums novērtēt paliekošās izmaiņas un savlaicīgi tās izmantot izaugsmei. Latvija ir veiksmīgi novadījusi līdzšinējo krīzes posmu. Taču vīruss pasaulē turpina plosīties un jauni vīrusa uzplaiksnījumi šeit ir tikai laika jautājums. Izšķirošs būs to mērogs, ko tiešāk varēsim novērtēt rudenī. Ar vīrusa negatīvo ietekmi nāksies sadzīvot vēl pietiekami ilgi. Tikmēr arvien biežāk pasaulē sevi piesaka dabas kataklizmas. Tiešā veidā tas Latviju varētu skart maz, bet netiešā ietekme pārskatāmā nākotnē varētu kļūt arvien jūtamāka.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
