Ārējā tirdzniecība maijā sita desmitgades antirekordu. Ja aprīlī piedzīvojām lielāko eksporta un importa kritumu vairāk nekā pēdējo 10 gadu laikā, tad maijā rezultāti bija vēl zemāki. Centrālās statistikas pārvaldes dati par ārējo tirdzniecību 2020. gada maijā liecina, ka preču eksporta vērtība gada laikā samazinājās par 16.8%, bet preču importa vērtība gandrīz par 30%.
Visstraujākais kritums eksportā bija satiksmes līdzekļiem un to aprīkojumam – šajā grupā maijā eksportējām uz pusi mazāk nekā pirms gada. Satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksporta nedienas ir cieši saistītas ar situāciju rietumeiropā, kur, sākoties pandēmijai, tika slēgtas automašīnu ražotnes. Rezultātā stipri cietis un vēl joprojām nav atlabis pieprasījums pēc transportlīdzekļu detaļām. Piemēram, Vācijā arī jūnijā turpinājis samazināties saražoto pasažieru automobiļu skaits gada griezumā, kaut arī vairs ne tik strauji kā iepriekš. Latvijas ražotāji aptaujās ziņoja, ka eksporta pasūtījumi turpināja krist arī vasaras sākumā. Tādēļ visdrīzāk, pieprasījums saglabāsies zems, un vēl kādu laiku redzēsim ievērojamu kritumu šīs nozares produkcijas eksportā un importā.
Koka un tā izstrādājumu eksports maijā uzrādīja 7% kritumu, tomēr cieta jau mazāk nekā pirms mēneša. Eksporta krituma sarukumu varētu saistīt ar ierobežojumu atcelšanu eksporta tirgos kā rezultātā durvis atkal vēra vaļā, piemēram, DIY (angļu do-it-yourself) veikali. Šie veikali kalpo kā garlaicības kliedētājs mājās sēdošajiem iedzīvotājiem un pieprasījuma cerības malks uzņēmējiem. Ražotāju aptauju rezultāti jau liecināja, ka eksporta pasūtījumi kāpuši maijā, bet jūnijā tie atkal piedzīvojuši nelielu samazinājumu.
Pēc neliela krituma aprīlī, eksporta kāpumu piedzīvoja elektroierīces un elektroiekārtas. Šī preču kategorija var lepoties ar gandrīz 4% eksporta pieaugumu maijā, kas uz lielo zaudējumu fona citās nozarēs varētu būt veiksmes stāsts. Elektrisko iekārtu eksporta pasūtījumi rūpniecībā gan neliecina par būtisku uzlabojumu turpmāk, tādēļ, ja nebūs strauju re-eksporta plūsmu pieauguma, drīzāk nozarē straujš tālāks kāpums nav gaidāms.
Maijs vēl bija lielas nenoteiktības mēnesis, kad vairākās Eiropas valstīs daļēji atcēla ierobežojumus, bet tai pašā laikā vēl īsti netapa skaidrs, cik stabila saglabāsies situācija pēc šo ierobežojumu atcelšanas. Pagaidām ārējās tirdzniecības dati arī nebūt neliecina par situācijas uzlabojumu. Kaut gan kopējais noskaņojums gan Baltijas valstīs, gan eiro zonā jūnijā pakāpās augstāk, tomēr eksporta pasūtījumi liecina, ka ārējai tirdzniecībai rodeļu trases finišs varētu būt vēl priekšā.
Laimdota Komare, Swedbank ekonomiste
