Daudzus gadu desmitus Ķīna bija paraugs, kā ar savu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu var balstīt visas pasaules ekonomisko izaugsmi, bet nupat tā demonstrē, kā atteikties no IKP rādītāja, vēsta NRA.lv.
Ķīnas Valsts padome (mūsu terminoloģijā – valdība) paziņojusi Ķīnas Tautas pārstāvju sapulcei (parlamentam), ka vairs neplānos IKP pieauguma rādītāju. Ķīnas parlamenta 2980 deputāti sapulcējas tikai reizi gadā uz likumu un citu svarīgāko lēmumu pieņemšanu jeb Komunistiskās partijas vadītāju jau pieņemto lēmumu noformēšanu. Šogad parlamenta sanākšana aizkavējusies par pāris mēnešiem, kas labi saprotams Covid-19 dēļ. Saistībā ar to pašu pieņemts lēmums atteikties no Ķīnas IKP pieauguma rādītāja, kas kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem kalpojis par pasaules ekonomikas balstu, indikatoru vai nemitīgas izaugsmes zīmolu.
Oficiālajā paziņojumā par parlamenta sesijas norisi sniegts Valsts padomes priekšsēdētāja Li Kecjana paskaidrojums par neiespējamību plānot IKP apstākļos, kad visā pasaulē valdošās nenoteiktības dēļ nav paredzams Ķīnas eksporta apjoms. Plānošanu Ķīna nebūt neatmet, bet aizvieto no Rietumiem aizgūto rādītāju ar ķīniešiem noteikti labi, bet eiropiešiem ne pārāk labi saprotamiem lozungiem par “sešām stabilitātes sfērām” (六稳 ) un “sešām noturēšanās sfērām” (六保).
Li Kecjana iesākto vainagoja Ķīnas augstākās instances – Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra un Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētāja Sji Dzjiņpina vārdi, kas latviešu valodā varētu skanēt šādi:
“Absolūti nepieļaujami ir nepārvarēt tirgus aklumu, bet nedrīkst arī atgriezties uz plānveida ekonomika vecā ceļa. Ir jāpieliek pūles labākai tirgus un valsts lomu saskaņošanai.”
Tulkojums šeit sniegts no krievu valodas, vadoties no tā, kā Sji Dzjiņpina vārdus kopā ar izvērstu komentāru, kurā skaidrota katra šajā formulējumā lietotā vārda nozīme un vieta Ķīnas valsts ideoloģijā un kultūras tradīcijās, atveidojis krievu speciālists Nikolajs Vavilovs savā “Telegram” platformas adresē “Южный Китай”. Galvenais ir tas, ka Sji Dzjiņpins uzmanīgi, bet nepārprotami koriģējis to, ko pats teicis 2013. gadā, kad stājās Ķīnas valsts priekšgalā. Toreiz viņš izsacījies atbilstoši Ķīnas un tieši Ķīnas Komunistiskās partijas 70./80. gadu reformatora Dena Sjaopina novēlējumiem pakāpeniski palielināt tirgus lomu sociālistiskās ekonomikas regulēšanā. Tagad pienācis laiks doties pretējā virzienā. Ar tirgum piemītošo “aklumu” jātiek galā “absolūti”, bet plānveida saimniekošanas trūkumus nāksies pieciest.
Līdz šim daudziem cilvēkiem visā pasaulē un tai skaitā Latvijā bija licies, ka ķīnieši jau ir atraduši ideālo vidusceļu starp ekonomikas regulēšanu un pašregulēšanos, bet tagad izrādās, ka tas tomēr nav noticis. Ideāls ir sabrucis, tāpat kā Ķīnas IKP no +6% pagājušā gada 4. ceturksnī līdz -6,8% šā gada 1. ceturksnī, pēc pašu ķīniešu aprēķiniem, vai līdz -36,6%, kā par Ķīnu apgalvo Starptautiskais valūtas fonds (SVF). Visticamāk, 2. ceturkšņa rādītāji būs vēl sliktāki, un tāpēc vismaz ķīnieši tos vairs nerēķinās un ar tiem nerēķināsies.
Pagaidām paliek atklāts jautājums, vai Ķīna ir pasaules ekonomiskās krīzes vai Covid-19 dzimtene. Ir tāda versija, ka ekonomiskā krīze Ķīnā sākusies pagājušā gada rudenī un līdz šā gada pirmajiem mēnešiem maskēta ar statistiķu un – galvenais – naudas drukātāju pūlēm. Tad pagadījies vīruss, kam pierakstīt vainu par Ķīnas IKP burbuļa plīšanu. Pēc tam ķīniešu pieredzi pārņēmušas citas valstis, kas pārāk saistītas ar Ķīnu, lai varētu iegrāmatot ekonomisko pieaugumu apstākļos, kad to pārstājusi darīt Ķīna. Tāpēc arī SVF līdz pēdējam turējās pie versijas par Ķīnas IKP pieaugumu. Šā gada 25. februārī SVF un visas pasaules uztraukums bija par to, ka Ķīnas IKP pieaugums šogad palēnināšoties no parastā rādītāja virs 6% gadā līdz tikai 5,6% šogad. Ar 15. aprīli datēts vēl baisāks SVF aprēķins par Ķīnas IKP, proti, +1,2%. Kad vairs nebija šaubu, ka pasaules ekonomika ar tik vāju izaugsmi Ķīnā no krīzes neizbēgs, tad SVF metās otrā galējībā ar -36,6% Ķīnai šā gada 1. ceturksnī un brīdinājumu par vēl lielākiem mīnusiem 2. ceturksnī, pēc kura vairs nebūs iespējami tādi brīnumi kā IKP izaugsme gada laikā. Ja šādi ar IKP vērtībām mētājas SVF, kam jādod IKP rēķināšanas etalons visai pasaulei, tad kaut kas ar šo rādītāju tiešām nav kārtībā un Ķīnas iniciatīva no tā atteikties ir ievērības cienīga.
Arnis Kluinis
