Šis ir ārkārtīgi neparasts veids pasaules ekonomikā, kad tajā notiekošo vērtē ar parametriem, kurus normālā situācijā nevienam pat nenāktu prātā izmantot — gaisa satiksmes intensitāte, sastrēgumu kartes. Ir kāds vēl pārsteidzošāks rādītājs — ir krasi samazinājies seismisko trokšņu līmenis. Pasaules tautsaimniecība izskatās pēc slimnieka, kam ārsti ir pieslēguši vairākas mērierīces, kas mēra dažādus veselības parametrus — elpošana, sirdsdarbība, šī analoģija ar katru dienu kļūst precīzāka. Zemestrīču novērošanas sistēmas “dzird” arī transportlīdzekļu radītās vibrācijas, kas krīzes laikā ir kļuvušas daudz vājākas, ļaujot zinātniekiem labāk saprast, kas patiesībā notiek zemes dzīlēs. Piemēram, seismogrāfi Londonas centrā reģistrējuši zemes vibrāciju samazināšanos par 30%, bet nomalēs — par 20-25%. Savukārt Parīzē civilizācijas radītā jezga samazinājusies par 38%, Losandželosā par 50%, bet Ekvadoras galvaspilsētā Kito pat par 60%, ziņo The New York Times. Seismogrāfi vairs “nedzird” arī vārtu gūšanas brīžus futbola stadionos, jo spēles ir atceltas.
Pēkšņo klusumu vēl neredzam Latvijas ārējās tirdzniecības datos, gluži otrādi, februārī eksports bija par 7,6%, bet imports par 4,1% lielāks nekā pirms gada. Šobrīd var vien priecāties, ka uzņēmumi pirms krīzes uzkrāja nelielu papildus tauku kārtiņu. Februāra datos redzam arī cenu krituma un siltās ziemas ietekmi uz koksnes un minerālproduktu eksportu un importu. Strauji augusi arī tirdzniecība ar mašīnbūves un elektronikas izstrādājumiem, bet tā mēdz atspoguļot re-eksporta svārstības.
Apvienojumā ar augošo rūpniecības apgrozījumu februārī un diezgan labajiem noskaņojuma datiem gada sākumā šie skaitļi vēsta, ka pirms braukšanas cauri dziļajai dubļu peļķei eksporta nozares bija ieskrējušās. Labi, ka tā. Marta dati izskatīsies krietni atšķirīgi. Stingri pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumi ir valstīs, kas veido >50% pasaules kopprodukta. Analītiķu caurmēra prognozes vēsta par kopprodukta kritumu bagātajās valstīs 2.ceturksnī ar apmēram 10%, arī šis skaitlis gan visdrīzāk atspoguļo nespēju līdz galam aptvert notiekošā nopietnību.
Dažādas preču apgrozījumu pandēmija ietekmē krasi atšķirīgi, pat pretēji. Pieprasījums pēc daudzām precēm samazinājies vairākkārtīgi, spilgts piemērs ir automašīnas. To pārdošana epidēmijas kulminācijā Ķīnā samazinājās pat par vairāk nekā 90%, šobrīd to piegādes autosaloniem ASV ir sarukušas par 70%. Ir preces kuru pārdošana aug. Tāpēc šis ir laiks no jauna mācīties pielietojumu savām prasmēm. Latvijā ir uzņēmēji, kuri vēl atceras laiku pēc PSRS sabrukuma, kad bija ātri jāmācās darīt kaut kas cits. Piemēri jau ir redzami — Liepājā izgatavo sejas maskas, Ventspils metālapstrādes uzņēmusm Marmar ražo slēdzenes, kas samazina inficēšanās risku. SAF Tehnika radījusi sistēmu, kas ļauj darba devējiem attālināti kontrolēt darbinieku temperatūru, tādējādi pamanīt iespējamus koronvīrusa saslimšanas gadījumus, kas ražotājiem var būt vēl lielāks risks par noieta tirgiem. Ir uzņēmumi, kuri var justies pilnīgi mierīgi par savu nākotni. Liepājas uzņēmums Interspiro sācis jaunas rūpnīcas būvi, tas ražo iekārtas glābšanas dienestiem, tas ir pretciklisks produkts, kura pārdošana krīzes laikā var drīzāk pieaug. Latvijā strādājošie sakaru ierīču ražotāji šobrīd saņem daudz pasūtījumus, viņu rūpe ir saražot brīdī, kad ir apgrūtināta komponentu piegāde.
Latvijas uzņēmēju spējas šai situācijai ir labi piemērotas, mums ir arī ātri reaģēt spējīga un inovatīvi domājoša valsts, kas jau ir radījusi iespaidīgu atbalsta pasākumu buķeti. Jāuzsver, ka ir jo īpaši svarīgi atbalstīt uzņēmumus, kas ir iesaistīti sarežģītās globālās vērtības ķēdēs, kuru zaudēšanai vai novājināšanai būtu ilglaicīgas sekas. Varētu apsvērt vēl vienu atbalsta iespēju — atbalstu kredītu vai kredītu garantiju veidā gatavās produkcijas uzkrājumiem, kas šobrīd veidojas gan transporta apgrūtinājumu, gan pieprasījuma krituma dēļ. Tas gan uzlabotu uzņēmumu finansiālo situāciju, gan ļautu tiem ar vērienu startēt tirgos pēc ierobežojumu atcelšanas un varbūt arī iegūt tirgus daļas uz citu valstu konkurentu rēķina. To varētu saukt par īslaicīgas eksporta aizstāšanas politiku, ko var veikt arī ar celtniecības pasūtījumiem. Celtniecība un ar to saistītās nozares ir liels mūsu rūpniecības tirgus, tai ražo lielākā daļa kokapstrādes, vismaz ceturtdaļa metālapstrādes, liela daļa mūsu ķīmijas rūpniecības.
Līdzīgi kā mazāka zemes rībināšana palīdz zinātniekiem labāk saklausīt, kas notiek zemes dzīlēs, tāpat klusums pasaules ekonomikā var palīdzēt ekonomikām labāk saprast to stiprās un vājās puses, nākotnes attīstības ceļus.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
