Decembrī apstrādes rūpniecības dati bija sliktākie pērn, ražošanai gada griezumā samazinoties par 1,9%. Salīdzinot ar to pašu periodu pirms gada, 4.ceturksnī tā arī bija pavisam nedaudz jeb par 0,1% mazāka, bet gadā kopumā pieauga par 2%.
Rūpniecības apgrozījums decembrī samazinājās vēl vairāk, par 3,2% pret pērno decembri, atspoguļojot cenu kritumu. Kokapstrādē uzņēmumu naudas ieņēmumi samazinājās pat par 13,1%, kamēr pirms gada šajā periodā auga par 21,7%. Varētu teikt, nekas traģisks nav noticis, taču pie labiem laikiem ātri pierod. Apstrādes rūpniecībā kopā apgrozījums pirms gada auga par 10,8%.
Ja nebūtu nelabvēlīgu dabas spēku, varētu teikt, ka ražošanas izmaiņu līknes turpmākajos mēnešos drīzāk ies uz augšu, nevis uz leju. Cerības sniedz rūpniecības uzņēmumu aptauju janvāra dati, kā arī papildu informācija, kuru sniedz nozares un uzņēmumi. Piemēram, mašīnbūvē un elektronikā janvārī sniegtais vērtējums par gaidāmo ražošanas apjomu strauji pieauga, atgriežoties 2016. — 2018. gada optimisma augstajā līmenī. Tas visumā saskan ar uzņēmumu pārstāvju teikto sarunās – daži no viņiem redz svaigus pieprasījuma asnus pēc nelabvēlīga perioda pērnā gada 2. pusē. Metālapstrādē diezgan liels optimisms saglabājās visa iepriekšējā gada laikā, kas likumsakarīgi atspoguļojās ražošanas kāpumā.
Neliels uzlabojums redzams arī koksnes produktu noieta tirgos. Vērtējums par gaidāmajām ražošanas izmaiņām un pasūtījumiem šajā nozarē zemāko punktu sasniedza novembrī, bet janvārī pēc trīs mēnešu pārtraukuma uzņēmēji spriež, ka ražošana drīzāk pieaugs, nevis samazināsies. Kokzāģētavu pārstāvji vēsta, ka cenu kritums ir apstājies ātrāk, nekā bija gaidīts. Taču brīdī, kad šī ķibele tiek pārvarēta, nāk jauna. Brīdī, kad koksnes tirgi ir stabilizējušies, rodas bažas par pasūtījumu izpildi apaļkoku pieejamības dēļ, ko apdraud siltā ziema jeb tās neesamība.
Taču vislielākā ietekme uz rūpniecību šogad būs citai dabas parādībai — vīrusa epidēmijai Ķīnā. Pasaule ir piedzīvojusi daudz ļaunākas epidēmijas. Taču nav vēl bijis tādas, kas radītu lielākus draudus pasaules ekonomikai globalizācijas ērā.
Ķīnas pieauguma temps ir bremzējies visā aizvadītās desmitgades laikā. Taču, tā kā Ķīna veido arvien lielāku daļu pasaules ekonomikas, nav samazinājies tās devums pasaules ekonomikas pieaugumā, tas ir ap trešdaļu. SARS epidēmijas laikā 2003. gadā Ķīna galvenokārt ražoja vienkāršas preces, šobrīd tā ir dziļi integrēta tehnoloģisko produktu piegāžu ķēdēs. Daudzu populārāko elektronikas produktu komponentes tiek ražotas ASV, Japānā, Taivanā un Korejā, bet saliktas Ķīnā. Daudzas rūpnīcas, kurām bija jāatsāk darbu pēc ķīniešu jaunā gada brīvdienām, to vēl nav izdarījušas.
Hubejas province, kas ir epidēmijas izcelsmes vieta un kura šobrīd ir norobežota no pārējās valsts, atrodas Ķīnas vidienē, tāpēc caur to iet svarīgi tranzīta ceļi. Tā ir arī liels ražošanas centrs. Līdz ar to, ir apdraudētas piegāžu ķēdes.
SVF iepriekš vērtēja, ka Ķīnas pieauguma samazināšanās par vienu procentpunktu varētu bremzēt Vāciju par 0,13, bet Krieviju par 0,16 procentpunktiem. Austrālijā ietekme būtu ap 0,2 procentpunktiem. Turklāt šajā vērtējumā ir runa par “normālu” izaugsmes piebremzēšanos, nevis haosu, kuru jau ir radījusi un drīzumā vēl palielinās jaunā kaite. Apdraudētas ir arī citas valstis, kas ir lielas izejvielu eksportētājas. Vara un dzelzsrūdas cenas nedēļas laikā samazinājušās apmēram par desmito daļu.
Ir apdraudēta ne tikai rūpniecība. Pašas Ķīnas tūrisma un izklaides nozare ir gandrīz paralizēta. Arī citur pasaulē viesnīcas jau izjūt ķīniešu tūristu skaita samazināšanos. Arī tam galu galā būs netieša ietekme uz rūpniecību. Eirozonas valstu rūpniecības PMI indekss janvārī pieauga, bet datus tam vāca janvāra pirmajā pusē, tātad ļoti sen.
Pat, ja izdosies novērst masveidīgu vīrusa izplatīšanos ārpus Ķīnas, notiekošais būs jūtams trieciens pasaules ekonomikai. Savukārt, ja neizdosies, tad, kā saka angļi, visas likmes ir atceltas. Sagaidāms, ka Latvijas apstrādes rūpniecība 2020. gadā augs apmēram par 2%, ja vien dabas spēku ietekme nekļūs par noteicošo faktoru, uz ko cerēt var, bet tas kļūst aizvien grūtāk. Iespējams, ka nākamo rūpniecības datu publicēšanas brīdī mēs jau dzīvosim diezgan atšķirīgā pasaulē.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
