2019. gada novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada novembri rūpniecības izlaide Latvijā nedaudz saruka – par 0,2%. Nozares kritumu noteica spēcīgs izlaides samazinājums ieguves rūpniecībā (-16,9%), kā arī zemāki ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā (-0,8%). Savukārt vienpadsmit mēnešos rūpniecībā bija reģistrēts izlaides pieaugums par 1,2%.
Vienīgā rūpniecības nozare, kas 2019. gada novembrī uzrādīja izaugsmi, bija elektroenerģija un gāzes apgāde. Tās apjomi gada griezumā pieauga par 3,9%, lai gan bruto elektroenerģijas ražošana tajā pašā laikā bija palielinājusies krietni spēcīgāk – par 17,4%, ko noteica augstie ražošanas apjomi hidroelektrostacijās. Taču vienpadsmit mēnešos elektroenerģijas un gāzes apgādes izlaide joprojām bija zemāka nekā 2018. gada attiecīgajā laika posmā, samazinājumam veidojot 4,3%
Lai arī novembrī apstrādes rūpniecība uzrādīja nelielu izlaides kritumu, 2019. gada vienpadsmit mēnešos kopā nozarē bija reģistrēta izaugsme 2,3% apmērā, tādējādi nodrošinot rūpniecības kopējo pieaugumu. Tāpat kā visos iepriekšējos 2019. gada mēnešos, arī novembrī izaugsmi uzrādīja gatavo metālizstrādājumu ražošana, tādējādi vienpadsmit mēnešos apakšnozares izlaide bija par 14,3% lielāka nekā pirms gada. Metālapstrāde nodrošinājusi spēcīgāko devumu apstrādes rūpniecības kopējā pieaugumā.
Starp citām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm pozitīvu devumu nozares izaugsmē vienpadsmit mēnešos sniedza elektrisko iekārtu ražošana, tās izlaidei pieaugot par 16,8%. Tomēr gan oktobrī, gan novembrī elektrisko iekārtu ražošanā ir vērojams izlaides kritums, tādējādi arī pozitīvais devums kļuvis vājāks. Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana vienpadsmit mēnešos ir augusi par 8,9%, taču arī šīs apakšnozares izaugsme pēdējos divos mēnešos ir bijusi negatīva. Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas attīstība 2019. gadā ir bijusi nevienmērīga, tomēr vienpadsmit mēnešos kopā tās apjomu pieaugums joprojām bija ievērojams, apakšnozares izaugsmei sasniedzot 9,0%.
Apstrādes rūpniecības lielākās apakšnozares, kokrūpniecības, izlaide 2019.gada novembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, samazinājās par 1,8%, līdz ar to vienpadsmit mēnešos koksnes un koka izstrādājumu izaugsme noslīdējusi līdz 0,2%. Arī pārtikas produktu ražošanā, kas ir otra lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare, novembrī tika reģistrēts kritums (-3,2%), ko noteica gaļas un gaļas produktu ražošanas, zivju pārstrādes un konservēšanas, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādes apjomu straujš sarukums. Savukārt vienpadsmit mēnešos kopējie pārtikas produktu ražošanas apjomi samazinājušies par 1,2%.
Novembrī sliktus rezultātus uzrādījušas mašīnbūvi apvienojošās apakšnozares – izlaides kritums tika reģistrēts ne tikai elektrisko iekārtu ražošanā, bet arī iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā un automobiļu un piekabju ražošanā. Pēdējās divās no minētajām apakšnozarēm negatīva izaugsmes dinamika bija vērojama jau kopš 2019. gada vidus, līdz ar to arī vienpadsmit mēnešos tajās ir reģistrēti kritumi par attiecīgi 0,4% un 2,8%.
Novembris bija pirmais mēnesis kopš 2016.gada augusta, kad samazinājās apstrādes rūpniecības kopējais apgrozījums – salīdzinājumā ar 2018.gada novembri nozares apgrozījums saruka par 1,3%. Kamēr apstrādes rūpniecības apgrozījums vietējā tirgū novembrī bija par 2,5% augstāks nekā pirms gada, kopējā apgrozījuma sarukumu noteica pārdošanas kritums eksportā – par 3,2%. Līdzīgi kā ar ražošanas apjomiem, eksporta apgrozījuma sarukums tika reģistrēts kokrūpniecībā (-5,8%), ko izraisīja krītošās koksnes cenas, kā arī mašīnbūves apakšnozarēs saistībā ar vājāku ārējo pieprasījumu – šīs apakšnozares lielā mērā ir uz eksportu vērstas.
Ja vēl gada pirmajā pusē Latvijas apstrādes rūpniecības izaugsme bija spēcīga un tās noturība pret ārējās vides izaicinājumiem bija apsveicama, tad gada nogalē pasaules ekonomikas sabremzēšanās un ārējā pieprasījuma vājums sāka atspoguļoties nozares rezultātos. Visai ticams, ka arī gada pēdējā mēnesī apstrādes rūpniecības izaugsme būs vāja, kā arī nākamais gads solās būt izaicinājumu pilns saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, kokrūpniecības nepārliecinošajām perspektīvām, “zaļākas” izaugsmes aktualizēšanos ES darba kārtībā un piesardzīgām pasaules izaugsmes prognozēm.
