Latvijas ekonomikas straujā izaugsme turpinās, pārsniedzot Eiropas Savienības vidējos rādītājus. 2018. gada pirmajā pusgadā iekšzemes kopprodukts palielinājās par 4,7%, kas ir straujākais pieaugums pēdējo sešu gadu laikā. Straujā ekonomikas izaugsme, kā arī iepriekšējos gados notikusī emigrācija un dzimstības līmeņa kritums ir būtiskākie iemesli, kāpēc darba tirgū šobrīd vērojams saspīlējums, kas var negatīvi ietekmēt turpmāko ekonomikas attīstību.
Latvijas uzņēmēji arvien biežāk norāda uz darbaspēka trūkumu un līdz ar to uzsver nepieciešamību atvieglot darbaspēka piesaisti no trešajām valstīm. Augsti kvalificētu speciālistu trūkums, kas šobrīd vērojams virknē uzņēmumu, īpaši apstrādes rūpniecības un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozarēs, ierobežo Latvijas ekonomikas izaugsmi, uzņēmumu produktivitātes pieaugumu un investīciju piesaisti, un līdz ar to arī labi apmaksātu darba vietu veidošanos.
Lai risinātu augstāk minētos jautājumus Latvijā tiek īstenota viedās imigrācijas politika, kas ir viens no īstermiņa pasākumiem darba tirgus piedāvājuma uzlabošanai ar mērķi piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku jomās, kur Latvijā fiksēts speciālistu deficīts, vienlaicīgi novēršot masveidīgu lēta darbaspēka ievešanu no ārvalstīm vai visu uz ārvalstniekiem attiecināmo ierobežojumu atcelšanu. Politikas īstenošana noris pārdomāti un sadarbībā ar darba devējiem, pilnveidojot ar darba atļauju noformēšanu un iegūšanu saistītos procesus.
Ņemot vērā darba devēju sniegto informāciju par to, ka bieži vien augsti kvalificētiem speciālistiem iztrūkst augstākās izglītības konkrētajā jomā, kurā tie strādā (it īpaši IKT nozares programmētājiem) un šādi speciālisti nekvalificējas Eiropas Savienības zilajai kartei, 2018. gada 11. septembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas uzturēšanās atļauju noteikumos. Apstiprinātie noteikumi paredz kārtību, kādā trešo valstu pilsonim var tikt izsniegta Eiropas Savienības zilā karte gadījumos, ja tam nav augstākās izglītības konkrētajā specialitātē vai nozarē, kurā tas tiks nodarbināts Latvijā.
Saskaņā ar apstiprinātajiem grozījumiem, turpmāk zilo karti varēs izsniegt arī gadījumos, ja ārzemniekam nav augstākās izglītības, taču ir vismaz piecus gadus ilga profesionālā pieredze konkrētajā specialitātē vai nozarē, kurā viņš tiks nodarbināts.
Minētie grozījumi attieksies tikai uz tiem ārzemniekiem, kuri tiks nodarbināti profesijās, kuras ietilpst Profesiju klasifikatora pirmajā vai otrajā pamatgrupā (“1 Vadītāji”, “2 Vecākie speciālisti”). Turklāt kārtība neattieksies uz reglamentētām profesijām (kā piemēram, ārsti, piloti, inženieri) un tām profesijām, kuras neietilpst Profesiju klasifikatora pirmajā vai otrajā pamatgrupā (piemēram, tā neattieksies uz celtniekiem, lauksaimniecībā nodarbinātajiem u.t.t.).
Ārzemnieka profesionālo pieredzi izvērtēs PMLP, ņemot vērā darba devēja iesniegto apliecinājumu par ārzemnieka profesionālo pieredzi un ārvalstu nodokļu administrācijas vai sociālās apdrošināšanas iestādes izsniegtu ārzemnieka iepriekšējo nodarbinātību apliecinošu dokumentu. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) prognozēm, minētā kārtība varētu tikt izmantota ne vairāk par 50 gadījumiem gadā.
Ņemot vērā, ka viedās imigrācijas politika ir viens no īstermiņa pasākumiem darba tirgus piedāvājuma uzlabošanai, Ekonomikas ministrija plāno ilgtermiņa pasākumus vietējā darbaspēka piedāvājuma uzlabošanai, kas ietver gan komunikāciju ar diasporu (t.sk. informēšana par darba iespējām Latvijā), gan potenciālo darba ņēmēju apmācības profesijās, kur šobrīd trūkst kvalificētu speciālistu. Sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju līdz 2021. gadam plānots paaugstināt kvalifikāciju vairāk nekā 24 000 nodarbināto – inženieriem, ražošanas iekārtu operatoriem, tehniķiem, programmētājiem u.c. darba ņēmējiem. Vienlaikus, lai atvieglotu mājokļa iegādi jaunajām ģimenēm, kopš 2015.gada savu darbu ir uzsākusi mājokļu garantiju programma, kuru administrē akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum”. Kopš 2018.gada 1.marta garantijas tiek izsniegtas arī personām, kuru vecums nepārsniedz 35 gadu vecumu un ieguvušas augstāko vai vidējo profesionālo izglītību.
ES zilā karte ir ES līmenī ieviesta termiņuzturēšanās atļauja, kas sniedz tiesības uz nodarbinātību Latvijas teritorijā. Tā ir ieviesta visā ES līmenī ar mērķi piesaistīt ES augsti kvalificētus speciālistus no trešajām valstīm un sniedz papildu priekšrocības salīdzinājumā ar parastajām darba atļaujām (piemēram, pēc diviem gadiem mainīt darba devēju). ES zilo karti var saņemt tikai augsti kvalificēti speciālisti. Tiesības uz nodarbinātību jeb t.s. darba atļaujas ārzemniekam tiek izsniegtas kopā ar vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju pēc tam, kad darba devējs Latvijā ir apliecinājis nepieciešamību pēc konkrētā speciālista.
Saskaņā ar PMLP sniegtajiem datiem no 2012. gada līdz 2017. gadam ieskaitot ir izsniegtas 424 pirmreizējās ES zilās kartes, no tām vairāk kā puse IKT jomā strādājošajiem vecākajiem speciālistiem.
