Eiropas Savienības (ES) piemērotajiem muitas tarifiem, kurus bloka dalībvalstis apstiprinājušas kā atbildi uz ASV piemērotajiem tarifiem no ES importētajam tēraudam un alumīnijam, būs neliela ietekme uz Latvijas patēriņa cenām, atzina aptaujātie ekonomisti.
“Swedbank” ekonomiste Linda Vildava atzīmēja, ka tieša ietekme no ES piemērotajiem tarifiem ASV importa precēm būs uz to cenām, proti, sadārdzināsies ar tarifiem aplikto preču cenas vietējiem patērētājiem. “Tomēr lēšams, ka šo tarifu tiešā ietekme uz Latvijas patērētājiem un patēriņa cenām būs maza,” skaidroja Vildava.
Viņa norādīja, ka daļa no ASV importētajām precēm, piemēram, “Harley Davidson” motocikli, ietilpst luksusa preču kategorijā, līdz ar to tās skar mazu iedzīvotāju daļu, jo nav pirmās nepieciešamības un plaša patēriņa preces. Tāpat viņa uzsvēra, ka daļa no precēm, piemēram, apģērbs vai alkohols, ir aizvietojamas ar citām līdzvērtīgām precēm. “Līdz ar to iedzīvotājiem ir iespējas patēriņu novirzīt uz tām precēm, uz kurām tarifi neattiecas,” sacīja ekonomiste.
Vienlaikus viņa atzīmēja, ka būtiskāka minēto tarifu ietekme uz Latvijas ekonomiku varētu izpausties, ja pasaulē turpinātu saasināties protekcionisms, kas savukārt veicinātu nenoteiktības pieaugumu. Vildavas ieskatā nenoteiktība var pasliktināt uzņēmēju un iedzīvotāju noskaņojumu un iedragāt viņu vēlmi investēt un tērēt, tādējādi negatīvi ietekmējot ekonomikas izaugsmi.
“Tāpat vājāks ārējais pieprasījums un investīcijas negatīvi iespaidotu uzņēmumu spēju eksportēt, kas mazai un atvērtai ekonomikai, kā Latvija, ir būtisks ekonomikas vilcējspēks. Secinājums ir viens – tirdzniecības kari Latvijai, tāpat kā visiem pārējiem iesaistītajiem, par labu nenāks,” uzsvēra eksperte.
“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis atzīmēja, ka līdzšinējie protekcionisma soļi ASV un ES starpā bijuši salīdzinoši nelieli, tomēr situācija turpina saasināties un “tirdzniecības kara scenārijs” kļūst arvien reālāks. “Tas jau atspoguļojas daudzu no eksporta atkarīgu valstu uzņēmēju noskaņojumā un peļņu vērtējumos un, visticamāk, sabremzēs arī globālo izaugsmi,” skaidroja Gašpuitis.
Viņš norādīja, ka ES atbildes tarifu piemērošana precēm, kas importētas no ASV, nozīmē to sadārdzināšanos, kas savukārt veicinātu arī inflāciju. Pēc viņa teiktā, preču importētājiem nāktos vērtēt, cik lielu daļu tarifa noteikt patērētājam un cik novirzīt izmaksu optimizācijai, vienlaikus lemjot, vai to veikt uz peļņas rēķina. Ekonomists atzīmēja, ka katrai precei tirgū ir konkrētas pozīcijas, līdz ar to konkurenti piemērotos tarifus steigs izmantot savā labā.
Vienlaikus viņš norādīja, ka kaut arī no ASV importētās preces sadārdzināsies, preču klāsts, ko skars ES atbildes tarifi, ir salīdzinoši selektīvs un nebūtisks, lai par to celtu īpašu ažiotāžu. “Būtiskāki ir iepriekšminētie faktori, ko Latvija sajutīs netieši, caur lēnāku starptautiskās tirdzniecības attīstību un vājāku noskaņojumu un izaugsmi eirozonā. Situācijai eskalējoties arī tieši – jaunu šķēršļu veidolā,” sacīja Gašpuitis, atzīmējot, ka ASV Latvijai ir 10.nozīmīgākais preču eksporta tirgus.
“Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA skaidroja, ka minēto tarifu tiešā ietekme uz Latvijas un kopējo ES ekonomiku būs niecīga, vienlaikus pieļaujot iespēju, ka būs izjūtama to netiešā ietekme. “Tie attiecas uz precēm, kuru importa apjoms pērn bija 2,8 miljardi eiro, kamēr kopumā pērn ES no ASV importēja preces par 255,5 miljardiem. Taču netiešā ietekme var būt nozīmīga,” skaidroja Strautiņš.
Pēc viņa teiktā, ASV prezidents Donalds Tramps iepriekš brīdināja, ka ES un citu tirdzniecības partneru atbildei uz ASV noteiktajiem tērauda un alumīnija importa tarifiem var sekot jauni pasākumi no ASV puses, tostarp 20% tarifs auto importam no ES. “Turklāt pieaugošie tirdzniecības kara riski jau skar akciju tirgus, uzņēmēju noskaņojumu, tātad varētu negatīvi ietekmēt investīcijas un izaugsmi kopumā,” skaidroja ekonomists.
Vērtējot tarifu ietekmē iespējamo cenu kāpumu tādām no ASV importētām precēm kā “Harley Davidson” motocikliem, “Levis” džinsiem vai viskijam un burbonam, Strautiņš atturējās prognozēt, piebilstot, ka ir skaidrs, ka to ietekme uz minētajām precēm būs augšupvērsta, bet noteikti nebūs proporcionāla tarifu lielumam. “Gan šo produktu ražotājiem, gan tirgotājiem var nākties pārskatīt savas cenas, lai varētu turpināt tos pārdot Eiropā. Īpaši kaislīgi “Harley Davidson” motociklu fani varbūt man nepiekritīs, taču visiem nosauktajiem produktiem ir vairāk vai mazāk tuvi aizstājēji,” norādīja Strautiņš.
Viņš uzsvēra, ka ES atbildes soļi ir nepārprotami veidoti tā, lai tiem būtu maksimāla politiska ietekme, ņemot vērā, ka burbonu ražo Kentuki štatā, kuru pārstāv Kongresa Senāta un republikāņu vairākuma līderis Mičs Makonels, bet “HarleyDavidson” motocikli top Viskonsinas štatā, no kurienes nāk Pārstāvju palātas spīkers Pols Raiens.
Kā ziņots, šā gada 22. jūnijā stājās spēkā ES muitas tarifi, kurus bloka dalībvalstis apstiprinājušas kā atbildi uz ASV piemērotajiem tarifiem no ES importētajam tēraudam un alumīnijam.
ES atbildes tarifi sākotnēji tiek piemēroti ASV preču importam 2,8 miljardu eiro apmērā, vairumam šo preču nosakot 25% tarifus. Minētie tarifi tiek piemēroti dažādām precēm, sākot no lauksaimniecības produktiem un beidzot arbdžinsiem, viskiju, motocikliem un dažādiem tērauda produktiem.
Eiropas Komisija (EK) oficiāli apstiprināja minētos tarifus šā gada 22. jūnijā.
ASV jau no 1. piemēro 25% tarifus tērauda un 10% tarifus alumīnija importam no ES.
ES tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrema pagājušajā nedēļā paziņoja, ka “vienpusējs un nepamatots ASV lēmums” ES “neatstāj citu iespēju” kā noteikt atbildes tarifus.
