Latvijā preču eksports gada laikā pieaudzis četrus mēnešus pēc kārtas, norādīja Finanšu ministrijā (FM).
Ministrijā atzīmēja, ka pateicoties naftas, pārtikas un citu izejvielu cenu kāpumam pasaules tirgos, stabilai situācijai Latvijas eksporta preču noieta tirgos, kā arī augošiem apstrādes rūpniecības apmēriem Latvijā, februārī preču eksporta vērtība ir palielinājusies par 5,7% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, tādējādi tas ir ceturtais mēnesis pēc kārtas ar pozitīvu eksporta pieaugumu.
FM norādīja, ka februārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums sasniedza 1,8 miljardus eiro salīdzinājumā ar atbilstošo mēnesi 2016.gadā, pieaugot par 6,1%.
Ministrijā uzsvēra, ka februārī fiksēts būtisks pakalpojumu eksporta vērtības kāpums, kopumā par 10,1%, pateicoties transporta un citu pakalpojumu eksporta pieaugumam. Tādējādi pakalpojumu eksporta pārpalikums palielinājās līdz 175,7 miljoniem eiro, pilnībā kompensējot preču ārējās tirdzniecības deficītu.
Preču eksporta izaugsme februārī bija vērojama visās lielākajās preču grupās, samazinoties vienīgi koka un koka izstrādājumu eksporta vērtībai, kamēr lielāko devumu kopējā eksporta pieaugumā nodrošināja metālu, pārtikas un minerālproduktu eksporta kāpums.
Dzelzs atkritumu eksporta pieaugums uz Turciju un neleģētā tērauda velmējumu eksporta kāpums uz Poliju veicināja kopējo metālu un to izstrādājumu eksporta gada pieaugumu par 15,6%, salīdzinot ar pērnā gada februāri. Savukārt stipro alkoholisko dzērienu eksporta pieaugums uz Krieviju nodrošināja kopējo pārtikas eksporta kāpumu par 5,9% gada laikā.
FM norādīja, ka kopējais preču eksports uz Krieviju uzrāda pozitīvu pieauguma tempu kopš pērnā gada novembra. Savukārt šā gada pirmajos divos mēnešos eksporta pieaugums uz Krieviju paātrinājās, uzrādot 52,5% gada pieaugumu janvārī un 42,7% pieaugumu februārī. Februārī Krievija pēc Lietuvas un Igaunijas – attiecīgi 17,5% un 11,6% no kopējā preču eksporta – bija trešais lielākais noieta tirgus Latvijas precēm, veidojot 8,1% kopējā preču eksporta. Eksports auga praktiski visās preču kategorijās.
Straujš minerālproduktu eksporta pieaugums par 21,4% gada laikā ir saistīts ar naftas cenu kāpumu un re-eksporta pieaugumu. Vidējā naftas cena šā gada februārī bija 55,5 ASV dolāri par barelu, kamēr pirms gada tā bija 33,2 ASV dolāru par vienu barelu, tādējādi naftas cenu pieaugumus tiešā veidā atspoguļojas arī ārējās tirdzniecības datos, palielinot gan importa, gan eksporta vērtību.
Lai arī koka un koka izstrādājumu eksporta vērtība samazinājās par 6,1%, ko galvenokārt ietekmēja zāģmateriālu eksporta samazinājums uz Apvienoto Karaliusti, kopējā koksnes eksportētā vērtība februārī – 144,6 miljoni eiro – bija tuvu pērnā gada vidējam līmenim. FM pieļauj, ka tas ir īslaicīgs samazinājums un nenorāda uz šīs nozares attīstības izmaiņu.
Mēreni pieaugot iekšzemes patēriņam un investīcijām, palielinās arī preču imports. Straujākie importa pieaugumi ir fiksēti tādās preču grupās, kā minērālprodukti, graudaugi, minerālo un ķīmisko mēslošanas līdzekļu, kā arī atsevišķiem ar metālu izstrādājumu saistītām preču grupām.
Jau ziņots, ka šogad pirmajos divos mēnešos Latvija eksportēja preces 1,641 miljarda eiro apmērā, kas ir par 9,3% jeb 140,1 miljonu eiro vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, bet importēja – par 1,969 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 12,2% jeb 213,7 miljoniem eiro.
