Baltkrievija ir kļuvusi par lielāko spēlētāju Krievijas tirgū. Lai arī Krievija brīdinājusi valsti par to, ka tai var draudēt sankcijas, ja tā turpinās importēt produktus, kuru izcelsmes valstis, visticamāk, ir tās, kurām šobrīd noteikts pārtikas embargo, Baltkrievijas eksotisko augļu eksporta radītāji ir iespaidīgi.
Saskaņa ar Valsts statistiskas komiteju, 2015. gadā mandarīnu un apelsīnu eksports uz Krieviju ir vairāk nekā divkāršojies, persiku gandrīz trīskāršojies, savukārt kivi pieaudzis par 4,7 reizēm, bet avokado par 52 reizēm. Šie augļu gan neaug Baltkrievijā.
Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests “Rosseļhoznadzor” apgalvo, ka augļu dokumenti ir viltoti un tiek pieļauts, ka patiesībā produktu izcelsmes valstis ir tās, kurām šobrīd noteikts pārtikas embargo – Itālija, Spānija un Grieķija.
Kopš pārtikas embargo sākuma, 2014. gadā Krievijā atklājuši 82 viltotus fitosanitārās sertifikātus, bet 2015. gadā jau 342.
Prasībās attiecībā uz eksotisko augļu piegādes autentiskumu turpināja arī Krievijas un Baltkrievijas konflikts par āboliem, tomātiem, zivju un citu veidu pārtikas produktu piegādi. Atšķirībā no augļiem un dārzeņiem, kuru zaudējumi tika mērīti simtiem miljonu ASV dolāru apmērā, eksotisko augļu piegādē nav nodarījusi ievērojamu ekonomisko kaitējumu Krievijai.
Pateicoties Krievijas pārtikas embargo, Baltkrievija ir izdevies iegūt papildus naudu no pārtikas produktu tranzīta uz Krieviju. Eksportētāji izmanto Baltkrievijas maksas ceļus, sadarbojas ar loģistikas centriem, pieprasa muitas aģentu pakalpojumus. Ja kāda iemesla dēļ produkti nesasniedz Krievijas tirgu, tie paliek Baltkrievijas mazumtirgotājiem par konkurētspējīgām cenām, kas arī palīdz saglabāt cenas uz leju.
Baltkrievijas augļu eksports strauji aug, kas ļauj uzlabot ārējās tirdzniecības statistiku. Neskatoties uz pamatotām aizdomām no Krievijas puses, Baltkrievija turpina izmantot EEN valstu dalību, lai gūtu papildu ienākumus.
