Šā gada pirmajos divos mēnešos notikušo dzelzceļa kravu apjoma pieaugumu par 4,6% janvārī un par 7,3% februārī pret attiecīgajiem 2016. gada mēnešiem vairs nevar izskaidrot ar pagājušā gada nogalē Krieviju piemeklējušo salu, kas apturēja Krievijas ostu darbu Tālajos Austrumos.
Gadu mijā Krievijai nācās pagriezt no austrumiem uz rietumiem vairākus simtus sastāvu ar oglēm, kuras nespēja pārkraut Tālo Austrumu ostas. Tomēr šīs kravas bija tikai atspēriena punkts tālākam kravu apjoma pieaugumam, ko ar klimatiskiem apstākļiem vairs neizskaidrot. Jāatgādina tomēr, ka pieaugums mērīts attiecībā pret pagājušo gadu, kura pirmajā pusē kravu apjoms strauji samazinājās un izveidoja bāzi, kuras pārsniegšana ir atgriešanās pie 2015. gada rādītājiem.
Dzelzceļa darbības rādītāji fiziskās mērvienībās ir pa valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) infrastruktūru pārvadāti 4,8 miljoni tonnu janvārī un 4,4 miljoni tonnu – februārī. Pieauguma vilcējspēks abos mēnešos ir bijušas akmeņogles, pagājušā gada apjomu pārsniedzot pat par 65%.
Kravu pieaugums velk līdzi arī finanšu rādītājus. LDz neto apgrozījums pirmajos divos mēnešos audzis par gandrīz miljonu eiro un sasniedzis 35,7 miljonus eiro, bet peļņa ar 6,4 miljoniem pārsniedz attiecīgo pagājušā gada sākuma rādītāju par 1,6 miljoniem eiro jeb 34%. Šeit salīdzināti operatīvās peļņas rādītāji, kurus gada beigās uz leju koriģē nodokļu nomaksa. Vidējā darba samaksa uzņēmumā palielināta par 3,8%.
No LDz viedokļa svarīgi ir ne tikai miljoni tonnu, bet arī tonnkilometri, kas pieaug, ja kravas saņem Ventspils un Liepājas ostas, nevis tikai Rīga. Šogad tā tas arī notika, jo piedāvātā ogļu apjoma pārkraušanai ir jāiesaista visi ogļu termināļi, cik to Latvijas ostās ir.
