Atveroties gāzes tirgum, mājsaimniecības un uzņēmumi pēc nedaudz vairāk nekā 100 dienām varēs brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju. Ekonomikas ministrija (EM) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apgalvo, ka tas ļaus patērētājiem dabasgāzi iegādāties par lētāku cenu nekā pašlaik.
EM aprēķini liecina, ka pašlaik Baltijas valstu, tai skaitā Latvijas patērētāji par dabasgāzi maksā augstāku cenu nekā citur Eiropā un viens no galvenajiem tā iemesliem ir Baltijas valstu un Somijas izolētība no Eiropas Savienības (ES) dabasgāzes tirgus. Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzver, ka Latvijā par gāzi jāmaksā dārgāk nekā, piemēram, Vācijā un Polijā. Nākamgad iecerētā gāzes tirgus liberalizācija varētu šo situāciju uzlabot.
Brīvais tirgus ar vienu rāvienu
Pretēji elektroenerģijas tirgus pakāpeniskai atvēršanai, kad sākumā brīvā tirgus apstākļi tika piemērīti lielajiem uzņēmumiem, tad vidējiem, mazajiem un visbeidzot – mājsaimniecībām, dabasgāzes tirgus atvēršana ir ieplānota visiem lietotājiem uzreiz – nākamā gada 3. aprīlī. Tiesa, mājsaimniecībām iesaistīšanās brīvajā tirgū nebūs obligāta – tās varēs saņemt gāzi par SPRK apstiprinātu tarifu. Turklāt – pēc pašreizējās likumdošanas – neierobežoti ilgu laiku. Līdz 2019. gadam to piegādātu Latvijas gāze, pēc tam – lielākais gāzes tirgotājs Latvijā. Ja arī pēc diviem gadiem tā būs Latvijas gāze, tad mājsaimniecības turpinās to saņemt no šī tirgotāja. Savukārt uzņēmumiem gāzes tirgotāja vai konkrētu produktu izvēle būs obligāta. Tie, kuri nevēlēsies to darīt vai būs šo svarīgo informāciju palaiduši garām, gāzi tāpat turpinās saņemt, tiesa, ar 20% uzcenojumu. Tas esot nepieciešams, lai mudinātu uzņēmējus būt aktīviem brīvajā gāzes tirgū.
Cer uz jauniem tirgotājiem un zemām cenām
Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks atzina, ka gāzes tirgus atvēršana Latvijā turpinās, kā iecerēts. No nākamā gada 10. februāra gāzes tirdzniecības komersanti varēs sākt reģistrēties dalībai tirgū SPRK un sākt izteikt piedāvājumus patērētājiem. Bez Latvijas gāzes vēlmi iesaistīties šajā biznesā ir izteicis arī Enefit (Igaunijas enerģētikas kompānijas Eesti Energia meitasuzņēmums), kas Latvijas patērētājiem ir zināms jau kā elektroenerģijas piegādātājs. Interesi par gāzi savulaik ir izrādījis arī Latvenergo. Tiesa, tas, cik nākamā gada pavasarī Latvijā varētu būt gāzes piegādātāju, nav zināms.
Kā galvenos ieguvumus, atverot gāzes tirgu, EM un SPRK min cenu samazinājumu un piegāžu drošību. Taču mājsaimniecības joprojām atceras elektrības tirgus atvēršanu pirms nepilniem diviem gadiem, kas mājsaimniecībām (izņemot aizsargātos lietotājus) elektrību sadārdzināja aptuveni par trešdaļu. Amatpersonas skaidro, ka šāda situācija gāzes tirgū nav iespējama, jo pirms elektrības tirgus brīvlaišanas Latvenergo faktiski daļēji dotējusi mājsaimniecību tarifu. Turklāt atšķirībā no elektrības gāzes tirgū nav obligātās iepirkuma komponentes, kas elektrības cenu ievērojami sadārdzina.
Tai pašā laikā jārēķinās, ka arī gāzes gala cena pēc tirgus liberalizācijas būs atkarīga ne tikai no pašas gāzes cenas, kas varbūt arī ar laiku samazināsies. Patērētājiem tāpat kā līdz šim būs jāapmaksā tirdzniecības komponente, sadales tarifs, uzglabāšanas un pārvades tarifs, akcīzes nodoklis, PVN – un jebkura no šīm komponentēm var mainīties.
Izmaiņas Latvijas gāzē
Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens uzņēmums – Latvijas gāze, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Latvijas gāzes lielākie īpašnieki ir Krievijas Gazprom, Eiropas investīciju banku veidotais Marguerite Fund, Vācijas Uniper Ruhrgas International GmbH un Itera Latvija. Šobrīd Latvijai gāzi piegādā Gazprom un Itera Latvija.
SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis stāsta, ka līdz gada beigām tiks dibināts jauns uzņēmums AS Conexus Baltic Grid, kuram Latvijas gāze nodos uzglabāšanas un pārvades sistēmas aktīvus. Līdz 2017. gada beigām jānodrošina, lai Conexus Baltic Grid akcionāri nebūtu ar Latvijas gāzes īpašniekiem saistītas personas. Pēc jaunā uzņēmuma Conexus Baltic Grid dibināšanās Latvijas gāzi vajadzēs sadalīt divos juridiski neatkarīgos uzņēmumos, no kuriem viens atbildēs par tirdzniecību, bet otrs par sadales sistēmu. Šīm kompānijām īpašnieki gan varēs būtu vieni un tie paši, skaidro R. Irklis.
Veidos reģionālu gāzes tirgu
Augstās dabasgāzes cenas nav tikai Latvijas problēma. Dārgāk par šo enerģijas veidu jāmaksā visām Baltijas valstīm un Somijai. Tāpēc Baltijas Ministru padomes premjerministru tikšanās laikā 9. decembrī Rīgā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjerministri parakstīja deklarāciju par reģionālā gāzes tirgus izveidi – ar mērķi līdz 2020. gadam izveidot vienotu un reģionālu Baltijas valstu gāzes tirgu. Tas ļautu Baltijas valstīm panākt integrāciju Eiropas enerģijas tirgū, lai enerģijas patērētājiem būtu iespēja saņemt nepārtrauktas piegādes par vislabāko cenu.
Reģionālais gāzes tirgus pilnībā varēs sākt darboties pēc Lietuvas – Polijas starpsavienojuma un Igaunijas – Somijas starpsavienojuma Balticconnector izbūves. Tos plānots pabeigt 2020. gadā.
