Spēkā stājies Krievijas noteiktais sāls importa aizliegums. Aizliegums noteikts Eiropas Savienības (ES) valstīm, ASV un Ukrainai, kas līdz šim bija galvenā sāls piegādātāja uz Krieviju.
Saskaņā ar ražotāju un piegādātāju asociācijas datiem, laika posmā no jūlija līdz šā gada septembrī, kad kļuva zināms par plānoto aizliegumu, Ukrainas sāls pārvadājumi pieauguši par 49,5%, salīdzinot ar to pašu periodu 2015.gadā. Augustā sāls imports pieaudzis 2,5 reizes. Jūlijā un septembrī, saskaņā ar aplēsēm, imports pieauga par 46% un 21%.
Pēdējo trīs mēnešu laikā uz Krieviju importēts 312 tonnas sāls. No tiem 256 tūkstoši tonnu tehniskās sāls, 47 tonnas – pārtikas.
Saskaņā ar Krievijas muitas dienesta datiem, pagājušajā gadā Krievija importēja 1,7 miljonus tonnu sāls. Aptuveni 50% no importa bija Ukrainas (864,2 tūkstoši tonnu), otrais līderis piegādes apjomā bija Baltkrievija (646,3 tūkstoši tonnu).
13.septembrī Krievijas Ministru prezidents Dmitrijs Medvedevs prezidents parakstīja dekrētu par pārtikas embargo saraksta papildināšanu, tajā iekļaujot arī sāli, liecina Kremļa paziņojums. Lēmums stājās spēkā otrdien, 1.novembrī. Tas ietekmēs pavisam 26 valstis, kas importē sāli uz Krieviju.
Kā zināms, plašas ekonomiskās sankcijas Krievijas banku, naftas un aizsardzības sektoriem tika noteiktas pēc tam, kad 2014.gada jūlijā virs Maskavas atbalstīto kaujinieku kontrolē esošās Austrumukrainas daļas tika notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna.
Atbildot uz sankciju pagarināšanu, Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu, kas paredz pagarināt pārtikas embargo līdz 2017. gada 5. augustam, tādējādi ierobežojot liellopu gaļas, cūkgaļas, putnu gaļas, piena un zivju produktu, augļu un dārzeņu importu no Rietumvalstīm.
2015. gadā sankcijas tika paplašinātas un importa aizliegums noteikts arī Islandei, Albānijai, Melnkalnei un Lihtenšteinai.
