Mežrūpniekiem jaunu tirgu meklējumi pēc Krievijas tirgus zaudēšanas nav bijuši tik aktuāli kā lauksaimniecības un pārtikas nozarei, jo uz kaimiņvalsti eksports veikts nelielā apjomā – apmēram 1,5% no visa eksporta apjoma. Nozares lielākie tirgi ierasti ir Lielbritānijā, Vācijā un Zviedrijā, kur šogad pirmajā pusgadā no kopējā apjoma 1,053 miljardu eiro vērtībā eksportēti attiecīgi 19% par 2012 miljoniem, 11% par 118 miljoniem un 9% par 103 miljoniem eiro, liecina SIA «Firmas.lv» un nacionālās informācijas aģentūras LETA izdevumā «Latvijas biznesa gada pārskats 2016» publiskotais pētījums.
Taču tieši Apvienotajā Karalistē šogad piedzīvots nepatīkams un negaidīts pārsteigums pēc lēmuma izstāties no Eiropas Savienības. «Brexit» Latvijas kokrūpniekiem nozīmē ilgstošu neziņu saistībā ar prognozējamo būvniecības apsīkumu un attiecīgi – eksporta kritumu vismaz uz kādu laiku, kā arī lielas bažas sagādā iespējamais zviedru kokrūpnieku konkurētspējas pieaugums.
Tā kā briti paši īsti vēl nezina, kā tālāk attīstīsies izstāšanās birokrātiskā procedūra un cik ilgu laiku tas prasīs, uzņēmējiem tas nozīmē ilgstošu neziņu, norādījis Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.
Skaidrs, ka investīcijas Lielbritānijas būvniecībā uz kādu laiku apsīks, bet tas nozīmē kokmateriālu eksporta kritumu, jo vismaz 50% kokmateriālu aiziet tieši būvniecībai un mēbelēm. Problēmu saasināja referendumam sekojošais mārciņas vērtības kritums, jo līgumi noslēgti sterliņu mārciņās un attiecīgi ienes mazāk eiro.
Turklāt mārciņas svārstības kalpo par labu zviedru kronas lejupslīdei, kas savukārt zviedriem ļauj kļūt daudz konkurētspējīgākiem nekā eirozonas nozarei. Pēc asociācijas aplēsēm, Latvijas kokrūpniecības eksports uz Lielbritāniju pērn bija 390 miljonus eiro vērts salīdzinājumā ar 329 miljoniem 2014.gadā, sacīts izdevumā.
Savukārt laikā no šā gada janvāra līdz aprīlim eksporta vērtība sasniedza 132 miljonus eiro, kas ir apmēram 18% no visa eksporta. Visvairāk uz Lielbritāniju izved skujkoku zāģmateriālus – apmēram 190 miljonu eiro vērtībā, bērza saplāksni – 25 miljoni eiro, lapu koku zāģmateriālus – 12 miljoni eiro, kā arī koka mēbeles, kuru vērtība pērn veidoja 12 miljonus eiro, bet šā gada četros mēnešos – 3,61 miljonu eiro.
Kā lielāko izaicinājumu 2017.gadam pārtikas industrijai noteikti jāmin jau esošo eksporta tirgu noturēšana un jaunu tirgu apgūšana, un šeit nozīmīga loma būs valsts lobijam.
Ir svarīgi, lai eksporta atbalsta programmas būtu ne tikai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, bet arī lielajiem eksportspējīgajiem uzņēmumiem, jo tie var veiksmīgāk konkurēt ārvalstu tirgos un nodrošināt daudz lielākus eksporta apjomus, kas ir svarīgi Latvijas ekonomikai. Lietuvā, piemēram, ir īpaša programma lielajiem pārtikas eksportētājiem, kur valsts atbalsta intensitāte ir līdz pat 100% jaunu eksporta tirgu iekarošanai. Tāpat 2017.gadā ar dažādām metodēm jāturpina veicināt lojalitāti vietējiem produktiem, teikts pētījumā.
To dara visas valstis, jo nav pārāk daudz instrumentu, lai mūsdienu globalizācijas apstākļos aizsargātu savu vietējo tirgu. Tajā pašā laikā ir jāizmanto arī globalizācijas sniegtās iespējas, ražojot, piemēram, pēc pasūtījuma produkciju ārvalstu tirgiem, kā to šobrīd dara vairāki Latvijas uzņēmumi. Lai turpmāk pārtikas uzņēmumi varētu apgūt jaunus tirgus, kā arī nostiprināties jau esošajos, nepieciešams nodrošināt aktīvu valsts pārstāvniecību svarīgākajos pārtikas nozares notikumos, jāgādā par atbilstošu informāciju eksporta mērķa valstīs.
