Āfrikas un arābu valstis ir lielākais Latvijas graudu eksporta galamērķis, tomēr pasaulē lielākā graudu importētāja – Ēģiptes – tirgu līdz šim nav izdevies iekarot. Jauni ierosinājumi attiecībā uz importējamo graudu kvalitātes normām draud satricināt pasaules labības tirgu, tajā pašā laikā radot izdevību Latvijas uzņēmumiem.
Tiesa gan, šī gada nelabvēlīgie laikapstākļi Latvijā aizkavējuši ražas novākšanu un kulšanu, turklāt pašlaik vietējiem zemniekiem un uzņēmējiem ar noieta tirgu atrašanu problēmu nav.
Ēģipte īsteno vērienīgu valsts subsīdiju programmu, kas trūcīgākajiem valsts iedzīvotājiem nodrošina maizi. Visā pasaulē importētajai labībai tiek noteiktas kvalitātes prasības, bet Ēģiptē tās ir vienas no augstākajām – vismaz attiecībā uz sēnīti ergotu, kas Latvijā pazīstama kā melnie graudi.
Pērn un šogad no Latvijas uz Ēģipti ne vietējās, ne arī kādas citas izcelsmes kvieši, mieži un rudzi nav vesti, apliecina Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. VAAD skaidro, ka pēdējā pusotra gada laikā uz Ēģipti vestas tikai pupas. Savukārt CSP pārstāve Sanda Rieksta informēja, ka pēdējos gados graudi uz Ēģiptes tirgu no Latvijas eksportēti tikai 2014. gadā – kviešu un kviešu un rudzu maisījums 27,5 tūkstošu tonnu apmērā un sešu miljonu eiro vērtībā.
VAAD pārstāve Dace Ūdre teic, ka melnos graudus Latvijā mēdz konstatēt rudzos, bet kviešos to nav.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe portālam “Delfi” skaidro, ka melnie graudi jeb vilkazobi ir arī Latvijā labi pazīstama kaite. Pamatā slimība tiek konstatēta rudzos, bet to, vai konkrētajā gadā tā skar labību, nosaka klimatiskie faktori. Šīs sēnīšu infekcijas izplatību veicina tas, ka ir nepareizi apstrādāti lauki vai tajos ir daudz nezāļu. “Mums tā nav ļoti aktuāla problēma, jo mūsu zemnieki ir ļoti gudri un saprātīgi, viņi zina, ko darīt,” uzsver Gulbe.
Turklāt Latvijas uzņēmumi arī spēj atšķirot melnos graudus. Tā ir būtiska prasība, jo melnie graudi ir toksiski un nav pieļaujami nedz cilvēku, nedz lopu uzturā. LTVC vadītāja norāda, ka stingri ierobežojumi attiecībā uz pieļaujamo inficēto graudu īpatsvaru ir spēkā visā pasaulē, tostarp Latvijā.
Viņa gan atzīst, ka šogad Latvijas zemniekiem un uzņēmējiem būtiskāka ir problēma nevis saistībā ar to, kur graudus vest, bet gan ar to, ko vest. Pēc pērnā gada rekordražas jau laicīgi rezervēti transporta kuģi, bet ražas novākšana nesokas, kā vajadzētu. Proti, tā sākusies ātrāk nekā citus gadus, bet ilgstošo lietavu dēļ apstājusies. “Vienmēr ir, kur likt labas kvalitātes produktu, jautājums ir – par kādu cenu. Tādas problēmas nav tiem, kas par to ir domājuši. Pašlaik problēma ir tā, ka labība nav vēl nokulta un vēl nav pārtikas kvalitātē, līdz ar to tai ir zema cena,” saka Gulbe.
