Pieprasījums pēc zelta pasaulē šā gada otrajā ceturksnī pieaudzis, investoriem meklējot drošību saistībā ar nestabilitāti pasaules tirgos, ko izraisīja dažādi faktori, tostarp Lielbritānijas vēlētāju konsultatīvajā referendumā paustā vēlme valstij izstāties no Eiropas Savienības, ceturtdien paziņoja Pasaules zelta padome (“World Gold Council”, WGC).
Aprīlī-jūnijā pieprasījums pēc zelta sasniedza 1050 tonnu, kas ir par 15% vairāk nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī.
Pirmajā pusgadā kopumā pieprasījums pēc zelta pasaules tirgū sasniedza 1335 tonnas, kas ir otrs augstākais šī laika perioda rādītājs un daudz neatpaliek no visu laiku augstākā pirmā pusgada rādītāja – 2371,5 tonnām -, kas reģistrēts 2013.gada janvārī-jūnijā.
“Investori meklēja risku dažādošanu un drošu vērtības saglabāšanu saistībā ar nepārtrauktu politisko, ekonomisko un sociālo nestabilitāti,” secināja Londonā bāzētā WGC.
Otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu pieprasījums pēc investīciju zelta pieauga par 141% un sasniedza 448 tonnas, bet pieprasījums pēc zelta dārglietām samazinājās par 14% un bija 444 tonnas, būtisku kritumu piedzīvojot tādos nozīmīgos tirgos kā Ķīna un Indija. Samazinājās arī centrālo banku zelta uzpirkšana.
Tomēr pirmajā pusgadā kopumā pieprasījums pēc investīciju zelta sasniedza visu laiku augstāko līmeni – 1064 tonnas -, ko veicināja cenas kāpums.
Investori zeltu uzskata par drošu vērtības saglabāšanu laikā, kad pieaug ģeopolitiskā un ekonomiskā nestabilitāte.
Šogad tādu nestabilitāti izraisošie faktori ir prezidenta vēlēšanas ASV, Lielbritānijas referendums par aiziešanu no Eiropas Savienībā un neskaidrība par tā sekām, Itālijas banku sektora stāvokļa pasliktināšanās, kā arī ģeopolitiskie nemieri Tuvajos Austrumos.
Pirmajā pusgadā zelta cena ir pieaugusi par apmēram ceturto daļu.
