Latvijā eksporta apmēri šogad kopumā varētu būt pagājušā gada līmenī, prognozēja Finanšu ministrijā. «Pieauguma tempi gada otrajā pusē varētu būt nedaudz labāki kā gada sākumā, tādējādi kompensējot kritumu gada pirmajā pusē un gadu kopumā noslēdzot ar iepriekšējā gada līmeni,» norādīja ministrijas pārstāvji.
Tāpat ministrijā atzīmēja, ka turpmākās eksporta perspektīvas ir jāvērtē piesardzīgi. «Turpmākās eksporta perspektīvas ir jāvērtē piesardzīgi, un lejupvērstie riski joprojām saglabājas. Tajā pašā laikā jāatzīmē, lai arī apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā šogad ir svārstīgs, tomēr pirmajā pusgada pieaugums ir pozitīvs. Papildu tam Latvijas ražotāju aptauju dati liecina, ka šā gada trešajā ceturksnī eksporta pasūtījumu apjomu novērtējums uzlabojies,» pauda ministrijā.
Ministrijā norādīja, ka 2016.gada pirmajos sešos mēnešos vērojama negatīva preču eksporta attīstības dinamika. Lielākais eksporta vērtības kritums – par apmēram 10% – fiksēts šā gada pirmajā mēnesi, kas ir lielākais samazinājums kopš 2009.gada beigām, savukārt turpmākajos mēnešos eksporta dinamika bija ļoti svārstīga.
Lielākā negatīvā ietekme uz eksporta samazinājumu šogad pirmajā pusē bija elektroierīču un elektroiekārtu, kā arī minerālproduktu kategorijām. Tostarp elektroiekārtu eksporta kritums ir saistīts gan ar augtu bāzi, jo pērnā gada pirmajā pusē bija vērojams ļoti straujš kāpums, gan arī ar izmaiņām likumos, kas noteica apgriezto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtību elektrotehnikai. Savukārt minerālproduktu eksporta vērtības kritumu turpina ietekmēt energoresursu cenas pasaules tirgos.
«Eiropas Komisijas jūlijā publicētie noskaņojuma rādītāji liecina, ka Latvijas patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma rādītāji pretēji Eiropas Savienības (ES) valstu vidējiem saglabājas stabili un šogad pat ir vidēji augstāki nekā pagājušā gadā. Līdzīgi arī Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs – Lietuvā, Igaunijā un Vācijā, konfidences rādītāji ir stabili. Tomēr jāsecina, ka ekonomiskā situācija ES un pārējā pasaulē saglabājas nenoteikta, ko vēl pastiprina Lielbritānijas referenduma iznākums par izstāšanos no ES,» norādīja ministrijā.
Tāpat Finanšu ministrijā atzīmēja, ka Starptautiskais Valūtas fonds samazinājis Apvienotās Karalistes ekonomikas izaugsmes prognozi, lielāko negatīvo ietekmi sagaidot nākamajā gadā. «Lai arī Lielbritānija ir nozīmīgs noieta tirgus Latvijas precēm, it īpaši kokam un koka izstrādājumiem, tomēr «Brexit» negatīvā ietekme uz Latvijas eksportu varētu būt ierobežota. Pēc krituma jūnijā beigās sterliņu mārciņas vērtība šobrīd atrodas 2013.-2014.gada līmenī, kad Latvijas preču eksports uzrādīja atzinīgus pieauguma tempus šajā tirgū. Lielākā negatīvā ietekme varētu izpausties caur netiešiem efektiem, piemēram, būtiski pasliktinoties ekonomiskai aktivitātei kopumā,» pauda ministrijas pārstāvji.
