Kopš Krievija pirms diviem gadiem noteica aizliegumu importēt noteiktus pārtikas produktus no Eiropas Savienības (ES), tajā skaitā arī Latvijas, mūsu valsts piensaimnieki un cūku audzētāji kopumā zaudējuši 156 miljonus eiro.
Ja embargo tiek pagarināts vēl uz pusotru gadu, viņu kopējie zaudējumi varētu sasniegt pat 267 miljonus eiro. Lai stabilizētu situāciju piena nozarē, kas embargo radītās krīzes dēļ cietusi visvairāk, iespējams, pienam un tā produktiem tiks samazināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), savukārt zemniekiem tiks maksāts atbalsts par ražošanas pārtraukšanu vai sašaurināšanu uz laiku.
Sākotnēji Krievijas Federācija embargo noteica uz vienu gadu, taču pērn jūnijā aizliegumu pagarināja līdz 2016. gada 5. augustam. Tātad pēc mēneša Latvijā ražotais siers, sviests, gaļa, zivis un citi produkti atkal varētu mērot ceļu uz Krieviju. Taču Krievijas Federācijas valdības vadītājs publiski ir atzinis, ka importa embargo varētu pagarināt vēl līdz 2017. gada beigām. Tas rada nopietnas raizes par Latvijas lauksaimniecības nozari, jo īpaši piena nozari, informatīvajā ziņojumā valdībai par situāciju piena, cūkgaļa un zivsaimniecības nozarē Latvijā saistībā ar nelabvēlīgajiem tirgus apstākļiem norāda Zemkopības ministrija (ZM).
Vairāk piena, lielāki zaudējumi
Krievijas embargo dēļ Latvijas piena lopkopji ilgstoši atrodas ļoti sarežģītā situācijā, jo piena iepirkuma cenas jau divus gadus ir tik zemas, ka tās nesedz pat piena pašizmaksu. Kopš embargo sākuma līdz šā gada maijam piena iepirkuma cena ir kritusies par 38%, kas, pēc ZM rīcībā esošās informācijas, ir viens no lielākajiem samazinājumiem ES. Turklāt, iestājoties vasaras periodam, kad piena ražošanas apjoms parasti palielinās un cenas samazinās, nozares perspektīvas vēl vairāk var pasliktināties, brīdina ZM. Tajā pašā laikā liela daļa piena lopkopības saimniecību ir uzņēmušās ievērojamas kredītsaistības (kopumā 30 miljonu eiro), investējot modernizācijā un attīstībā.
Pirms Krievija noteica embargo, uz šo valsti sviesta, siera un citu produktu veidā tika eksportēts aptuveni 88% no visa Latvijā iepirktā piena, kas tika iegūts aptuveni 80% piena saimniecību. Līdz ar to var teikt, ka embargo skāra lielāko daļu piensaimniecības nozares.
ZM aprēķinājusi, ka Krievijas importa embargo ietekmē piena un piena produktu eksports no 2014. gada augusta līdz 2015. gada decembrim salīdzinājumā ar līdzvērtīgu periodu pirms Krievijas importa embargo ir samazinājies par 129,3 miljoniem eiro.
Pēc Agroresursu un ekonomikas institūta apkopotajiem datiem, cūkgaļas iepirkuma cena šā gada beigās bija par 11,3% zemāka, nekā pirms Krievijas embargo ieviešanas. Tomēr šajā gadā cūkgaļas cenās vērojama pieauguma tendence, un patlaban cena ir par 23% augstāka nekā gada sākumā. ZM skaidro, ka cenas kāpumu daļēji veicināja ES privātās uzglabāšanas atbalsta shēma cūkgaļai īstenošana, kas tika sākta 2016. gada sākumā, ļaujot izņemt no ES tirgus daļu pārprodukcijas. Taču arī cūkgaļas iepirkuma cena joprojām nesedz pašizmaksu un cūkaudzētāji cieš zaudējumus, norāda ZM.
Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā cūkkopības nozare sarūk. Šā gada sākumā Latvijā bija par 400 cūku ganāmpulkiem un 30 000 cūku mazāk nekā 2014. gadā. Arī pēdējā pusgada tendences rāda, ka cūku ganāmpulku skaits turpina samazināties, un 2016. gada aprīlī ir likvidēts 171 ganāmpulks.
Zaudē arī citus tirgus
Aptuveni 95% no Latvijā saražotajiem zivju konserviem tika eksportēti, puse no tiem – uz Krieviju. Tādējādi Krievijas noteiktie importa aizliegumi rada ievērojamas problēmas reģionos, jo konservu ražošanā ir augsts roku darba īpatsvars un zivju apstrādes uzņēmumi ir izvietoti piekrastē un ir galvenais nodarbinātības avots apkaimē, norāda ZM.
Latvijas zivsaimiecības nozari ietekmēja ne tikai Krievijas importa embargo, gan arī aizliegums zivju konservu importam, kā dēļ cieta visi zvejniecības un apstrādes uzņēmumi. ZM atgādina, ka ievērojamu negatīvu papildu iespaidu radīja ekonomiskās situācijas pasliktināšanās un eksportam nelabvēlīgas nacionālo valūtu svārstības NVS valstīs.
Pēc ZM aplēsēm, Krievijas importa embargo ietekmē zivju produkcijas eksports no 2014. gada augusta līdz 2015. gada decembrim salīdzinājumā ar līdzvērtīgu periodu pirms Krievijas importa embargo ir samazinājies par 24,9 miljoniem eiro, tajā skaitā uz Krieviju – par 2,7 miljoniem eiro, bet eksports uz citiem nozīmīgiem tirgiem (Igauniju, Slovākiju, Lietuvu, Dāniju, Čehiju) – par 34,6 miljoniem eiro. Savukārt zivju konservu eksporta samazinājums (t. sk. eksporta cenas zaudējums uz Krieviju) kopā veido 53,7 miljonus eiro.
Meklē atbalsta iespējas
Ministru prezidents Māris Kučinskis vakar un aizvakar piedalījās Eiropadomes darbā Briselē, kur cita starpā tika spriests arī par krīzes situāciju piena un cūkgaļas nozarē. Eiropadome aicinājusi Eiropas Komisiju steidzami īstenot visus nepieciešamos atbalsta pasākumus, tostarp sniegt finansiālu atbalstu lauksaimniekiem piena ražošanas un cūkkopības nozarēs, tāpat ES valstu līderi aicina visus piegādes ķēdes dalībniekus palīdzēt samazināt tirgus nelīdzsvarotību. Zaudējumu kompensēšanai jau līdz šim izmantoti atbalsta pasākumi, kuru mērķis ir importa embargo ietekmes mazināšana. Latvijai divu gadu laikā piešķirts ES pagaidu ārkārtas atbalsts aptuveni 16 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvija 7,6 miljonu eiro atbalstu piešķīra kā avansa maksājumu par ciltsdarbu un 6,197 miljonus eiro kā papildu atbalstu piena ražotājiem.
Tomēr, neskatoties uz to, situācija nozarē ir saspringta un izeju no tās cenšas atrast arī paši lopkopēji, nozares pārstāvji, asociācijas un ekonomisti. ZM ir saņēmusi 66 priekšlikumus piena nozares tālākai darbībai, taču ne visi ir īstenojami. Daļa neatbilst ES un starptautiskajām saistībām (piemēram, papildu nodevas ieviešana importētiem piena produktiem), daļa ir pašas nozares kompetencē (piemēram, pārstrādes kooperācija). Daži priekšlikumi jau tiek īstenoti vai ir uzsākts darbs pie to ieviešanas. Tomēr sešus priekšlikumus, kuru kopējā ietekme uz budžetu būtu 27,7 miljoni eiro, ZM atzinusi kā tādus, kas dotu tiešu un mērķētu ietekmi uz nozares stabilizēšanu, to vidū PVN samazināšanu pienam un tā produktiem, valsts atbalstu ražošanas pārtraukšanai vai samazināšanai uz laiku, eksporta atbalsta piešķiršanu arī lieliem uzņēmumiem.
