Finanšu tirgu kritums, ko izraisījis Lielbritānijas vēlētāju lēmums izstāties no Eiropas Savienības (ES), Lietuvas finanšu sistēmu tiešā veidā, domājams, būtiski neietekmēs, bet tam varētu būt netieša ietekme caur Skandināviju, kur darbojas Lietuvas lielāko komercbanku mātesbankas, uzskata Lietuvas Banka Makroprudenciālās analīzes nodaļas priekšnieks Andrjus Škarnulis.
Pēc viņa teiktā, lielākajiem Lietuvas finanšu sistēmas dalībniekiem – bankām – Lielbritānijā ir relatīvi nelieli aktīvi un pasīvi – mazāk par 0,5%. Arī Lietuvas banku investīcijas finanšu instrumentos sterliņu mārciņās ir nelielas un sabalansētas.
«Lietuvas bankas tendētas nodarboties ar tradicionālajām banku operācijām – izsniegt kredītus iedzīvotājiem, tādēļ to investīcijas vērtspapīros veido relatīvi nelielu daļu no visiem aktīviem – aptuveni 8%, un tas nozīmē, ka iespējamie zaudējumi vērtspapīru cenu krituma dēļ nebūtu lieli,» Škarnulis sacījis ziņu aģentūrai BNS, piebilzdams, ka Lietuvas bankām uzkrātas pietiekami lielas kapitāla rezerves, kuru pietiktu iespējamo zaudējumu segšanai.
Vienlaikus viņš atzinis, ka «Brexit» izraisītais finanšu tirgu kritums Lietuvu varētu skart netieši – caur Skandināvijas bankām.
«Ir iespējams, ka «Brexit» varētu ietekmēt Skandināvijas banku sektoru, ar ko Lietuva ir cieši saistīta. Piemēram, Skandināvijas mātesbankas lielu daļu finansējuma piesaista ar finanšu tirgu starpniecību, tādēļ lejupslīdes laikā to finansēšanas izmaksas var pieaugt,» spriedis analītiķis.
Trīs Lietuvas lielākās komercbankas – SEB, «Swedbank» un DNB – pieder Skandināvijas banku grupām. Savas filiāles Lietuvā ir arī Ziemeļvalstu un Baltijas valstu lielākajai finanšu grupai «Nordea Bank», vienai no lielākajām Somijas bankām «OP Corporate Bank» jeb bijušajai «Pohjola Bank» un Zviedrijas bankai «Handelsbanken».
