Kā liecina Centrālas statistikas pārvaldes dati par Latvijas ārējo tirdzniecību 2016. gada februārī, preču eksporta vērtība faktiskajās cenās, salīdzinot ar janvāri, palielinājās par 9,5%, sasniedzot 778,5 miljonus eiro. Tomēr, neskatoties uz spēcīgo pieaugumu mēneša ietvaros, eksporta vērtība par 1,2% atpalika no pērnā gada februārī sasniegtā līmeņa. Jāatzīmē, ka gada kritums ir būtiski mazāks nekā janvārī, kad preču eksporta vērtība samazinājās par vairāk nekā 10%.Lielāko negatīvo ietekmi uz eksporta vērtību pirmajos divos gada mēnešos radīja būtisks elektroierīču un elektroiekārtu eksporta kritums, to eksporta vērtībai samazinoties par 41,8% janvārī un 29,9% februārī. Šo preču eksporta kritumu pamatā nodrošināja reeksporta samazinājums. Ja izslēgtu elektroierīču un elektroiekārtu preču kategoriju no kopējā preču eksporta, tad preču eksporta vērtība februārī būtu par 6,2% lielāka salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Tas kopumā atbilstu arī Latvijas apstrādes rūpniecības eksporta apgrozījuma pieaugumam, kas februārī gada griezumā palielinājās par 7,7%. Tādējādi jāsecina, ka preču eksporta attīstību gada sākumā palēnināja reeksporta samazinājums, savukārt vietēja ražojuma preču eksports pieaug.
Minerālproduktu kategorijā jau ilgstoši ir vērojams eksporta vērtības kritums. Arī februārī šīs preču kategorijas eksports samazinājās par 42,5% gada griezumā un par 11,2% salīdzinājumā ar šā gada janvāri. Naftas produktu būtisks eksporta samazinājums, kas pēc īpatsvara ir lielākā prece šajā preču kategorijā, ir saistīts gan ar zemajām naftas cenām pasaules biržās, gan ar pārkrauto naftas produktu apjomu samazinājumu Latvijas ostās.
Tajā paša laikā februāris bija labs mēnesis pārējām Latvijai nozīmīgām eksporta preču kategorijām. Augstus eksporta pieauguma tempus turpina uzrādīt koka un koka izstrādājumu preču kategorija, pieaugot par 20,8% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Lielākie eksporta pieaugumi ir fiksēti koka granulām un saplāksnim. Papildus tam ar kokrūpniecību cieši saistītajā papīra un poligrāfijas izstrādājumu kategorijā arī vērojams noturīgs eksporta kāpums, februārī pieaugums šajā kategorijā bija 13,9% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada februāri.
Iespaidīgo lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta kāpumu par 26,2% gada laikā galvenokārt nodrošināja graudaugu eksports, pieaugot vairāk nekā divas reizes. Eksporta pieaugums fiksēts arī gaļai, zivīm un dārzeņiem. Ņemot vērā būtisku alkoholisko dzērienu eksporta kritumu uz Krieviju, graudaugi kļuva pēc īpatsvara lielākā grupa lauksaimniecības un pārtikas preču kategorijā.
Preču eksports uz Krieviju februārī bija par 25,2% mazāks un uz parējām NVS valstīm par 26,9% zemāks nekā pirms gada. Nav sagaidāms preču eksporta pieaugums uz Krieviju, ņemot vērā, ka Krievijas mājsaimniecību pirktspēja turpina samazināties, ko apliecina mazumtirdzniecības apgrozījuma un reālās darba algas kritums. Eksports uz Eiropas Savienības (ES) valstīm februārī arī samazinājās, kopumā par 1,9%. Taču preču eksporta vērtība uz Latvijas galvenajiem ES noieta tirgiem, piemēram, Vāciju, Igauniju, Apvienoto Karalisti, Nīderlandi un Dāniju, pieauga.
Līdzīgas tendences vērojamas arī importā. Importēto preču vērtība šā gada februārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 11,8%, savukārt gada laikā samazinājās par 5%. Salīdzinājumā ar janvāri visstraujāk pieauga lauksaimniecības un pārtikas preču, it īpaši zivju un alkoholisko dzērienu imports. Papildus tam ievērojams pieaugums fiksēts arī ķīmiskās rūpniecības ražojumiem, mehāniskajām ierīcēm un satiksmes līdzekļiem. Savukārt salīdzinājumā ar pērnā gada februāri lielāko negatīvo ietekmi uz importa samazinājumu noteica minerālproduktu, kā arī metālu un elektroiekārtu preču kategorijas, to vērtībai samazinoties attiecīgi par 29,6%, 30,5% un 18,8%.
Eksporta attīstības tendences turpmāk galvenokārt noteiks situācija ārējā vidē. Lai gan ES kopējais noskaņojuma līmenis kopš gada sākuma ir nedaudz pasliktinājies, tas joprojām norāda uz stabili augstu uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu. Turpmākās eksporta perspektīvas ir jāvērtē piesardzīgi, reeksporta samazinājuma dēļ. Taču, ņemot vērā, ka apstrādes rūpniecības apgrozījums tieši eksportam jau vairākus mēnešus pēc kārtas uzrāda pieaugumu un Latvijas ražotāju novērtējums par eksporta pasūtīju apjomiem uzlabojas, kopumā tas var kompensēt reeksporta apjomu kritumu.
