Krievijas noteiktais pārtikas embargo Rietumvalstīm varētu ilgt vismaz līdz 2018. gadam, Pasaules piena samitā atklāja piena eksperts no Krievijas.
Šogad atbildot uz sankciju pagarināšanu, Krievijas prezidents Vladimirs Putins šogad parakstījis dekrētu, kas paredz pagarināt pārtikas embargo līdz 2016. gada 5. augustam, tādējādi ierobežojot liellopu gaļas, cūkgaļas, putnu gaļas, piena un zivju produktu, augļu un dārzeņu importu no Rietumvalstīm.
Apmeklējot Pasaules piena samitu, Mihails Miščenko norādīja, ka Krievijā zemnieki beidzot ir apzinājušies savus spēkus un ka viss šajā tirgū ir atkarīgs no tiem.
“Daudzi no viņiem iegulda pārstrādē,” pastāstīja Miščenko, norādot, ka pārtikas embargo ir lielā iespēja maziem uzņēmumiem. Pēc viņa teiktā, arvien vairāk cilvēku gatavojas kļūt par lauksaimniekiem.
Viņš atklāja, ka Krievijas valdība sākusi organizēt pasākumus, lai atbalstītu lauksaimniecības uzņēmumus, piemēram, ar dotācijām un subsīdijām.
“Lielākā daļā lauksaimnieku un biznesa pārstāvju atbalsta pārtikas embargo,” pauda eksperts, piebilstot, ka tagad visi Krievijā ir pārliecināti – valstī ir laba iespēja lauksaimniecības produkcijas attīstībai.
Vienlaikus gan Miščenko atzina, ka ar pārtikas embargo pastāv dažādas problēmas – patēriņš samazinās un tas ir ceļš pretī augstākām izmaksām. Pēc viņa prognozēm, Krievijas pārtikas embargo turpināsies līdz 2018. gadam.
