Eiropas Savienības (ES) lolotā sistēma par ceļošanu bez robežām ir nopietni apdraudēta, pēc tam, kad valstis saskaras ar milzīgu skaitu bēgļu un migrantu ieceļojot savās teritorijās, norādīja amatpersonas un analītiķi.

Vācijas kanclere Angela Merkele šonedēļ izdeva brīdinājumu, ka ceļošana bez pasēm pa Šengenas zonas 26 valstīm, kas ir viens no Eiropas veiksmes stāstiem, ir apdraudēta.

Arī Ungārija norobežoja savu galveno dzelzceļa staciju, lai pārtrauktu bēgļu kustību pa ES, novērotājiem bažoties, ka arī citas valstis atjaunos iekšējās robežas, lai ierobežotu cilvēku plūsmu.

“Ja Eiropa neveiks drošības pasākumus, pašreizējā situācija brīvai kustībai pa ES ir satraucoša,” norādīja migrācijas eksperts. “Taču Šengenas zonas apšaubīšana var būt riskanta, jo katra valsts ar migrantu jautājumu nodarbojas ļoti nacionālā veidā, pamatojoties uz sabiedrības viedokli – un beigās tiktu apšaubīta valstu robežu šķērsošana”.

Šengenas zona, nodēvēta pēc Luksemburgas pierobežas pilsētas nosaukuma, tika izveidota 1995. gadā, atceļot pasu kontroli ceļojumiem starp 22 ES valstīm.

No drošības viedokļa Šengenas zonai papildus spiediens bija pagājušajā mēnesī, kad migranti uzbruka Francijas ātrgaitas vilcienam, kas ceļoja no Amsterdamas uz Parīzi.

Merkele, Eiropas visspēcīgākā līdere, pirmdien norādīja, ka ES valstīm vai nu nāksies samierināties ar domstarpībām par migrantu pārdali no bēgļu pārpildītās Itālijas, Grieķijas un Ungārijas, vai arī pakļaut Eiropas sapni par bezrobežu kontinentu riskam.

“Ja mēs nevarēsim panākt taisnīgu sadali, tad radīsies jautājums par Šengenas zonas slēgšanu – taču mēs to negribam,” sacīja Merkele, kuras valsts uzņemas vadību migrantu krīzes risināšanā.

Arī Itālijas ārlietu ministrs Paolo Gentilono izdeva līdzīgu brīdinājumu pagājušajā mēnesī. “Kas ir risks Eiropas Savienībai – tā ir cilvēku brīvā kustība,” viņš teica.

Tuvākajās dienās ir paredzētas sarunas ar Briseli, lai kaltu jaunus plānus par to, kā risināt migrantu krīzi, un ir pazīmes, ka ES varētu pieņemt elastīgāku pieeju , lai atvieglotu Šengenas spriedzi.

Kāds eksperts gan norādīja, ka Šengenas zonas sistēmas atcelšana, pamatojoties uz terorisma vai migrantu draudiem, ir “ērts politisks attaisnojums, bet tas nav risinājums”. Viņš piebilda, ka Šengenas zona ir devusi ievērojamus ekonomiskos ieguvumus visā Eiropā un to tik viegli nedrīkst aizmirst.