Plašsaziņas līdzekļos plašu rezonansi izsaucis akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” (LG) paziņojums, kurā uzņēmums sola pārsūdzēt Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, kas paredz atstāt spēkā LG piespriesto sodu vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā. LG paziņojums izsaucis asu reakciju no Konkurences Padomes (KP), radot pamatotas bažas par KP spēju būt objektīviem attiecībā uz LG lietu.
“Latvijas Gāze” šonedēļ nāca klajā ar paziņojumu, kurā norāda, ka uzņēmumam uzliktais sods, kuru KP piemēroja 2013. gada oktobrī, ir lielākais naudas sods Latvijas vēsturē par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Sods ir tik ievērojams, ka pārsniedz visu to sodu kopsummu, kuri 12 gadu laikā iepriekš piemēroti vairāk nekā 30 lielākajiem uzņēmumiem un savu tirgu līderiem par identiski klasificētu pārkāpumu. Bet, kas būtiskākais – naudas sods “Latvijas Gāze” ir uzlikts par to, ka tā uzticējās un paļāvās uz KP, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumiem, kuri atļāva uzņēmumam apturēt dabasgāzes piegādes situācijās, kad nav veikti norēķini par iepriekš izlietoto dabasgāzi.
Domāju, nav šaubu, ka konkrētajā lietā Konkurences padomes lēmums visdrīzāk tiks atzīts par prettiesisku. Lēmuma atstāšana spēkā radītu tik netaisnīgas sekas, ka liktu uzdot jautājumus par KP politisku ieinteresētību LG sodīšanā, neskatoties uz demokrātiskā un tiesiskā valstī pastāvošajiem principiem.
Šonedēļ Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama sarunā ar Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondenti uzsver, ka nav pieļaujama klaja spiediena izdarīšana uz tiesu un izmeklēšanas iestādēm, izplatot nepatiesus apgalvojumus, nosaucot LG rīcību par veidu, kā maldināt iedzīvotājus un radīt spiedienu uz KP un tiesu darbu. Viņasprāt, šādi skaļi apgalvojumi par politiskām lietām vai vēršanos starptautiskās institūcijās ir draudēšana.
Jāatzīmē, ka Krimināllikums nosaka, kādos gadījumos personu izteikumi vai darbības ir vērtējamas, kā draudi un tiek atzītas par kriminālsodāmām darbībām un pamatā tās ir saistītas ar personas veselības, dzīvības apdraudējumu, arī terorisma draudiem. Nevienu no šīm pazīmēm uzņēmuma pārstāvju izteikumos saskatīt nevar, it īpaši, ja paustais viedoklis ir saistīts ar konkrētiem argumentiem attiecībā uz pārsūdzēto lēmumu. Jāņem vērā, ka “Latvijas Gāzes” izteikumos vērtēts tiek pašas Konkurences padomes, tātad, valsts iestādes lēmums kopumā, nevis konkrēti šīs iestādes vadītājas, locekļu vai darbinieku loma lēmuma pieņemšanā. Bez tam, tas, ka Administratīvā apgabaltiesa atstājusi KP lēmumu spēkā, vēl nenozīmē, ka tas tiešām ir tiesisks un pareizs, kamēr spriedums nav stājies spēkā. Līdz ar to, arī KP lēmuma tiesiskumu var apšaubīt ne tikai LG, bet būtībā jebkurš sabiedrības loceklis un pat publiski, ja viņš to vēlas. Tāpēc LG izteikumi par iespējamu vēršanos nacionālā vai starptautiskā tiesā ir tiesības uz vārda brīvību realizācija, kas starptautiski tiek atzīta arī privāto tiesību juridiskajai personai, savukārt, situācija, kurā šie izteikumi tiek nosaukti par draudiem skaidri norāda uz Konkurences padomes konfliktu ar objektivitātes un savu interešu neesamības principu valsts pārvaldes darbībā, kas ir pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto.
Konkurences padomei būtu turpmāk rūpīgi jāizvērtē informācija, kura tiek sniegta sabiedrībai par “Latvijas Gāzi”, jo šādā situācijā amatpersona nepauž privātu viedokli, līdz ar to nevajadzētu retorikā “iziet” ārpus pārsūdzētā lēmuma būtības vai izpaust tādu informāciju no lietas, kas nav izpaužama. Jāņem vērā, ka noteikti iestādes izteikumi vai izpaustā informācija var ietekmēt uzņēmuma reputāciju un nodarīt zaudējumus, kas no administratīvo tiesību viedokļa būs prettiesiska iestādes faktiskā rīcība, par kuru var pieprasīt atlīdzinājumu no valsts.
Pieļaujot šādu praksi, kurā Konkurences padome sniedz saasinātus un emocionāli nesavaldīgus paziņojumus par “Latvijas Gāzi”, var tikt nodarīts kaitējums arī valsts reputācijai un izveidoties situācija, kurā cieš visa Latvijas uzņēmējdarbības vide kopumā.
Mg.iur. Māris Ruķers, administratīvo tiesību eksperts, vairāku monogrāfiju un publikāciju autors personas datu aizsardzības un administratīvo tiesību jomā. Praktizē kā personas datu aizsardzības speciālists un eksperts administratīvo tiesību un komerctiesību jomā.
