2015. gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 3,0% un importa – par 14,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.
Janvārī Latvija eksportēja preces 786,2 milj. eiro apmērā, bet importēja – par 914,7 milj. eiro. Ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 46,2% (2014. gada decembrī 43,2%).
Svarīgākās izmaiņas eksportā janvārī, salīdzinot ar decembri:
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports saruka par 14,0 milj. eiro jeb 21,9%,
- optisko ierīču un aparatūras (ieskatot medicīnisko), pulksteņu, mūzikas instrumentu eksports samazinājās par 6,8 milj. eiro jeb 41,0%,
- parasto metālu un to izstrādājumu eksports pieauga par 29,9 milj. eiro jeb 54,2%,
- koka un tā izstrādājumu eksports pieauga par 3,4 milj. eiro jeb 2,6%.
Kaut arī eksporta vērtības procentuālais samazinājums nebija ļoti straujš, tomēr pārtikas rūpniecības ražojumu eksports 2015. gada janvārī salīdzinājumā ar 2014. gada decembri saruka par 44,0 milj. eiro jeb 45,7%. Vislielākā ietekme bija šo preču eksporta samazinājumam uz Krieviju par 26,8 milj. eiro jeb 59,1%, tai skaitā stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem – par 20,0 milj. eiro jeb 61,8%.
Svarīgākās izmaiņas importā janvārī, salīdzinot ar decembri:
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojumu imports samazinājās par 36,8 milj. eiro jeb 40,8%,
- minerālproduktu imports saruka par 29,7 milj. eiro jeb 18,6%,
- pārtikas rūpniecības ražojumu imports samazinājās par 27,3 milj. eiro jeb 32,9%,
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports saruka par 19,7 milj. eiro jeb 17,7%,
- mehānismu un mehānisko ierīču; elektroiekārtu imports samazinājās par 15,1 milj. eiro jeb 6,5%,
- apavu un galantērijas izstrādājumu imports palielinājās par 3,2 milj. eiro jeb 69,8%.
Janvārī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (17,0% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,1%), Vācija (7,9%) un Polija (6,6%), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (17,2% no importa kopapjoma), Polija (11,3%), Vācija (9,8%) un Igaunija (8,6%). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm lielākā partnera – Krievijas, eksporta īpatsvars samazinājās līdz 5,6% (2014. gada decembrī 11,3%), bet importa īpatsvars bija 10,1%.
Dzelzs un tērauda eksporta palielināšanos 2015. gada janvārī salīdzinājumā ar 2014. gada janvāri ietekmēja dzelzs atkritumu un lūžņu eksporta pieaugums par 25,0 milj. eiro jeb 13 reizes. Savukārt sauszemes transporta līdzekļu un to daļu eksports samazinājās, sarūkot vieglo automobiļu eksportam par 2,5 milj. eiro jeb 21,5%.
Elektroierīču un elektroiekārtu importa palielināšanos 2015. gada janvārī salīdzinājumā ar 2014. gada janvāri visvairāk ietekmēja mobilo telefonu importa pieaugums par 18,2 milj. eiro jeb 66,1%. Savukārt sauszemes transporta līdzekļu un to daļu importa samazinājumu ietekmēja vieglo automobiļu importa kritums par 7,6 milj. eiro jeb 24,3%.
