Rīgas dome kopā ar privātu kompāniju Rīgā vēlas celt Baltijā lielāko šķeldas katlu māju. Pilsētā siltuma jaudas pietiek jau tagad, tādēļ bez šāda projekta varētu iztikt, taču pašvaldību vada sauss aprēķins – apkurināšana ar šķeldu maksātu lētāk, kaut gan ne visi tam piekrīt. Pret šādu projektu iebilst valsts, jo tas būtu tiešs konkurents “Latvenergo”, kura iekārtu modernizēšanā ieguldīta liela nauda, vēsta LTV raidījums “de facto”.
Jaudīgu šķeldas katlu māju uzņēmumam “Rīgas siltums” (RS) piedāvāja celt RS mazākuma akcionārs “Enerģijas risinājumi”. Pērn abi nodibināja kopuzņēmumu – “Rīgas BioEnerģija”, kurā katram dalībniekam pieder puse. ER īpašnieks ir “TAK investīcijas”. Šīs akciju sabiedrības akcionāri nav publiski jāuzrāda, bet kā vienīgo akcionāru sevi nosauc Guntars Kokorevičs.
Kokorevičs pirms pāris gadiem atpirka ekspremjera Andra Šķēles ģimenes atkritumu biznesu, tagad viņam pieder lielākais atkritumu izvedējs “Clean R”, liecina raidījuma rīcībā esošā informācija.
Šķeldas katlu māja paredzēta Daugavas labajā krastā. Tur siltuma jaudas jau pilnībā nosedz “Latvenergo” gāzes termoelektrocentrāles (TEC), tādēļ šķeldas katlu māja būs tiešs konkurents. Tikmēr pilsētas plānošanas dokumentos šāda šķeldas katlu māja nav atrodama.
“Šķeldas katls ir paredzēts Daugavgrīvā, bet mazas jaudas,” skaidro Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna, nespējot komentēt RS lēmumu celt katlu māju ar aptuveni 100 MW jaudu Daugavas labajā krastā.
RS vēlmi pamato ar vēlmi samazināt tarifu, savukārt valsts puse saskata situāciju otrādi, proti, TEC vienlaicīgi spēj ražot gan elektrību, gan siltumu, savukārt ja siltums Rīgai nav vajadzīgs, elektrība izmaksā dārgāk.
“Elektrība tiek tirgota vairumtirdzniecības biržā, un ja TEC neražo siltumu, tad cena ir augstāka, līdz ar to arī biržas cena varētu būt augstāka,” raidījumam saka RS padomes locekle Rota Šņuka.
Savukārt “Latvenergo” darbinieki pat nosauc visai konkrētus aprēķinus – TEC nestrādājot ar pilnu sparu, elektrība lietotājiem var sadārdzināties līdz 30 miljoniem eiro gadā. Teorētiski arī ar šķeldu varētu ražot elektrību, bet tad jaunajam uzņēmumam būtu jāpērk dārgāka tehnika, kas neatmaksātos.
Gāzes cenai paliekot zemai ilgi šķeldas katlu māja var nebūt dzīvotspējīga. “Mums par to bažas nav. Cena var kristies, mums vienkārši apmaksāšanas laiks būs lielāks,” norāda katlu mājas kopuzņēmuma valdes loceklis Guntis Skrodelis.
Šķeldas katlu māja varētu izmaksāt līdz 45 miljoniem eiro un atmaksāties četros līdz sešos gados, norāda RS.
“Ja piedāvājums no TEC būs lētāks, visticamāk, pirksim no TEC,” sacīja RS padomes priekšsēdētājs un Rīgas domnieks Vjačeslavs Stepaņenko (GKR).
