Lai gan eiro ieviešanā Latvijā nav atstājusi būtiskas sekas uz preču un pakalpojumu cenām, tomēr no visām trīs Baltijas valstīm visdārgāk sanāk iepirkties tieši Rīgā, liecina Latvijas Televīzijas (LTV) eksperiments.
1. janvārī apritēja gads kopš Latvija nomainīja nacionālo valūtu latu pret eiro. Lai gan sākotnēji valūtas nomaiņa tika uzņemta skeptiski un cilvēki vairījās pieņemt eiro gan patriotisku jūtu vadīti, gan šaubās par iespējamo dzīves sadārdzināšanos, šobrīd varam secināt, ka Latvija no eiro vairāk ieguvusi kā zaudējusi, kā arī cilvēki jau sadzīvojuši ar eiro un praktisku atšķirību vairs neizjūt.
Šogad eirozonai pievienojās arī pēdējā no trīs Baltijas valstīm – Lietuva un, kā liecina pirmie novērojumi, Lietuvā eiro atnākšana iedzīvotājus pārsteigusi pozitīvi.
Ņemot vērā faktu, ka ar eiro norēķinās nu jau visās Baltijas valstīm, LTV «Panorāma» nolēma pārbaudīt, cik lielas ir cenu atšķirības Rīgā un kaimiņvalstīs. Izveidojot savu iepirkumu grozu ar dažādiem «Rimi» nopērkamiem produktiem un salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, Latvijas preces maksājušas dārgāk. Piemēram, «Laimas» šokolāde stipri dārgāka ir Rīgā, kur tā nopērkama par 1, 29 eiro, bet Tallinā tikai par 99 centiem, toties Viļņā vēl lētāk – par 95 centiem.
Lētāko pienu maisiņā var nopirkt Tallinā, bet Rīgā tas ir visdārgākais.
Savukārt atsevišķas preces izrādījušās dārgākas Tallinā, piemēram, «Nordland» šprotes un mandarīni «Sinfonija». Tikmēr biezpiena sieriņš «Kārums» vislētāk nopērkams Rīgā. Cūkgaļas kakla karbonādei stipri zemāka cena ir Lietuvā, bet cūkgaļas krūtiņa visdārgākā ir Rīgā.
Atšķirības vērojamas arī degvielas cenās – «Statoil» degvielas uzpildes stacijā 1.janvārī 95 markas benzīna litru Viļņā varēja nopirkt par 1,132 eiro, Rīgā par 1,104, bet Tallinā vislētāk – par 0,979 eiro.
Kopā sarēķinot iepirkuma groza izmaksas, vislētāk sanācis iepirkties Lietuvā – par 20,45 eiro, tad seko igauņi ar 20,8 eiro, bet visdārgāk sanācis iepirkties Rīgā – 21,07 eiro.
Cenu atšķirības gan ir niecīgas, ņemot vērā arī faktu, ka Latvijā PVN standartlikme ir augstāka kā kaimiņvalstīs.
Jāatgādina, ka pēc Eirobarometra aptaujas datiem, atbalsts eiro kā Eiropas vienotajai valūtai Latvijā pēdējā pusotra gada laikā ir pieaudzis par 31 procentpunktu – ja 2013. gada pavasarī eiro pozitīvi vērtēja tikai 43% Latvijas iedzīvotāju, tad 2014. gada rudenī eiro atbalstītāju skaits bija sasniedzis jau līdz 74%.
