Par spīti ieilgušajam politiskajam konfliktam un nestabilajai ārējai ekonomiskajai videi, Latvijas preču eksports oktobrī uzrādījis straujāko mēneša pieaugumu kopš 2011. gada un pirmo reizi viena mēneša ietvaros tas pārsniedzis miljardu eiro, informē Finanšu ministrija (FM).
Ārējās tirdzniecības apgrozījums mēneša laikā pieauga par 6,7%, uzrādot kāpumu preču eksportā par 15,3% un samazinājumu importā par 0,2%. Straujais eksporta kāpums būtiski uzlaboja tirdzniecības bilanci, samazinot ārējās tirdzniecības deficītu līdz 82 miljoniem eiro. Tik zems deficīts pēdējo reizi bija fiksēts 2009. gada beigās. Zīmīgi, ka oktobrī Latvijas eksports kopumā pieaudzis gan uz Eiropas Savienības, gan uz Neatkarīgo valstu savienības valstīm.
Neskatoties uz Krievijas noteiktajām sankcijām un rubļa vērtības kritumu, kura vērtība oktobrī attiecībā pret eiro samazinājās aptuveni par 9%, kopējais eksports uz Krieviju gada laikā pieauga par 7,8%, ko galvenokārt ietekmēja stiprā alkohola eksporta pieaugums. Oktobrī Krievija bija otra lielākā Latvijas tirdzniecības partnere aiz Lietuvas, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā oktobrī veidoja 11,9%.
Krievijas sankcijām pakļauto preču eksports oktobrī turpina samazināties. Zivju un vēžveidīgo eksporta apjomi salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri samazinājušies par vairāk nekā 40%, savukārt piena un piena produktu eksporta apjomi šajā periodā kritušies par vairāk nekā ceturtdaļu.
Kopumā gada laikā eksporta apjomi palielinājušies par 7,2%. Lielākais pieaugums novērots elektroierīcēm un elektroiekārtām – par 29,9%, ko pamatā nodrošināja telefona aparātu eksporta apjomu kāpums, tomēr augsts bijis arī importa apjoms, kas norāda uz reeksporta pieaugumu. Pēdējos mēnešos lielus pieauguma tempus uzrāda arī alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksports, kas salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri audzis par 41,8%. Neskatoties uz graudaugu cenu samazinājumu pasaules tirgos pēdējā laikā, graudaugu eksports pieauga par 28,6%, ko ietekmēja salīdzinoši labā graudaugu raža Latvijā. Līdzīgi kā gada iepriekšējos mēnešos, arī oktobrī atzinīgus izaugsmes tempus ir uzrādījis koka un koka izstrādājumu eksports.
Šā gada oktobrī preču imports bijis par 5,4% mazāks nekā pērn. Lielākais kritums fiksēts satiksmes līdzekļu kategorijā, kurā importa apjomi samazinājās par trešdaļu. To ietekmēja sauszemes transportlīdzekļu, it īpaši vieglo automobiļu, importa kritums. Negatīvas attīstības tendences turpinās arī minerālproduktu preču kategorijā, kur imports krītas jau vairāk nekā vienu gadu. Oktobrī kritums bija 10,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Tikpat augsts gada kritums fiksēts lauksaimniecības un pārtikas precēm.
Eiropas Komisijas publicētie novembra dati liecina, ka Latvijas uzņēmēju vērtējumi par ražošanas tendencēm un eksporta pasūtījumiem 2014. gada pēdējā ceturksnī uzlabojas, kas liecina, ka uzņēmēji meklē jaunas iespējas savas produkcijas realizācijai. Taču, neskatoties uz ievērojamo eksporta apjomu pieaugumu oktobrī, turpmāko Latvijas eksporta izaugsmi var negatīvi ietekmēt vairāki faktori, proti, Krievijas rubļa vērtības straujais kritums novembrī un decembrī un energoresursu cenu tendences pasaulē, kā arī vājā izaugsme eirozonas valstīs.
