Augusta sākumā Krievijas valdība noteica embargo atsevišķiem pārtikas produktiem no Eiropas Savienības (ES) un citām rietumvalstīm, kas samazina preču eksporta potenciālu uz Krieviju un tajā pašā laikā saasina konkurenci iekšējā Eiropas tirgū. Tāpēc šā gada augusta dati par preču eksportu tika gaidīti ar bažām, vēsta Finanšu ministrija.
Neskatoties gan uz embargo ietekmi, gan Krievijas rubļa vērtības samazinājumu attiecībā pret eiro, kas padara Latvijas preces mazāk konkurētspējīgas cenu ziņā, un Krievijas ekonomikas vājajiem attīstības tempiem, eksporta apjoms augustā uz Krieviju praktiski neizmainījās, pieaugot vien par 0,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesī. Savukārt kopējais Latvijas preču eksports un imports augustā attiecīgi samazinājās par 3,8% un 9,3% salīdzinājumā ar pērno gadu.
Analizējot preču eksporta struktūru, novērots liels eksporta kritums lauksaimniecības un pārtikas preču kategorijā (13,5%) salīdzinājumā ar atbilstošo mēnesi iepriekšēja gadā, proti, samazinoties piena un piena produktu eksportam un eļļas augu sēklu un dažādu graudu eksportam. Jau vairāku mēnešu garumā samazinās minerālā kurināmā un naftas produktu eksports, augustā kritums sastādīja 5,9% salīdzinājumā ar pērno gadu. Tomēr liels kritums vērojams arī importa apjomiem, kas norāda uz reeksporta apjomu samazinājumu šajā preču kategorijā. Ievērojams kritums arī vērojams mehānismiem un mehāniskajām ierīcēm (11,2%), sarūkot iekšdedzes motoru un datu apstrādes iekārtu eksportam. Turpretī farmācijas produktu un elektroiekārtu eksports augustā ir bijis lielāks nekā pērn attiecīgi par 16,1% un 14,4%.
Sankcijām pakļauto preču eksports uz Krieviju, kas ir viens no lielākajiem Latvijas eksporta tirgiem, augustā bija tikai 1,5 miljoni eiro salīdzinājumā ar 4,1 miljonu eiro atbilstošajā mēnesī iepriekšējā gadā. Šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu kopējais preču eksporta apjoms uz Krieviju samazinājās par 4,9%.
Importa apjomu samazinājumu galvenokārt ietekmēja minerālā kurināmā un naftas produktu apjoma samazināšanās par 19,4%. Šomēnes liels kritums fiksēts satiksmes līdzekļu importā, it īpaši sauszemes transporta līdzekļiem, kur importa apjomi samazinājās par 22,4%. Ņemot vērā, ka imports samazinājās straujāk, tas nedaudz uzlaboja ārējās tirdzniecības bilanci un samazināja deficītu.
Negatīvu noskaņojumu par turpmākajām ekonomikas attīstības perspektīvām ievieš ekonomikas sentimenta indekss, kas gan ES kopumā, gan galvenajiem Latvijas tirdzniecības partneriem septembrī samazinās. Latvijas uzņēmēju vērtējums par tuvākajām perspektīvām produkcijas noietam un eksporta pasūtījumu apjomiem arī pasliktinājies. Taču Eiropas valstu uzņēmēju vērtējums par ražošanas apjomiem nākotnē saglabājas iepriekšējā līmenī. Negatīvi vērtējams arī tas, ka ietekme no Krievijas sankcijām vēl būs jūtama līdz nākamā gada augustam, kā arī lielā nenoteiktība ārējā vidē saistībā ar ģeopolitiskajiem riskiem reģionā var bremzēt ES valstu attīstību, samazinot ārējo pieprasījumu.
