Kā paziņojis NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu, tiks lemts par enerģētisko neatkarību no Krievijas.
Septembra samitā Lielbritānijā tiks izskatīts Ziemeļatlantijas alianses ierosinātais rīcības plāns, kura mērķis ir uzlabot valstu reakciju uz krīzēm. Uzmanība tiks pievērsta arī turpmākai sadarbībai ar Krieviju. Tiks uzsvērta nepieciešamība pēc enerģētiskās neatkarības. Stratēģiski par labu nāktu, ja tiktu izbeigta Eiropas valstu atkarība no Krievijas naftas un gāzes, norāda Rasmusens.
Par šādu soli NATO izšķīries ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu. Notikumi Ukrainā rosinājuši pievērst lielāku uzmanību kolektīvai aizsardzībai un izstrādāt rīcības plānu, lai pastiprinātu dalībvalstu drošību un gatavību aizsargāties. Tiks izvērtēta Krievijas taktika, lai spētu nodrošināt drošību un spēju pretoties karadarbībai. Kā tiek norādīts, viens no svarīgākajiem veidiem kā pretoties Krievijas psiholoģiskam teroram būtu spēja panākt neatkarību no Krievijas enerģētikas resursiem.
Tāpat lielāka uzmanība tiks pievērsta ekonomiskai un militāriskai izaugsmei, būs jāizbeidz ilgstošais militāro izdevumu kritums.
Tiek norādīts, ka priekšlikumi attieksies ne tikai uz Austrumeiropas valstu robežām, bet arīdzen uz Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfriku. Tiek solīts, ka NATO pastiprinās sadarbību ar visiem kaimiņiem Austrumeiropā, tādējādi uzlabojot valstu armijas spēju reaģēt un attīstīt pašaizsardzību.
