Pasliktinoties situācijai ārējos tirgos un saasinoties atsevišķu vietējo ražotāju problēmām, Latvijas eksporta gada pieaugums šā gada martā ir noslīdējis līdz 2,6%, uzrādot zemāko kāpumu, kopš 2009. gada rudens. No trim lielākajām eksporta preču grupām spēcīgs pieaugums saglabājies pārtikas un lauksaimniecības preču eksportā, niecīgu kāpumu uzrādījis arī koksnes eksports, bet metālu un metāla izstrādājumu eksportā martā piedzīvots kritums par 15,1%.
Līdzīga situācija Latvijas eksportā bijusi visā pirmajā ceturksnī kopumā, kad preču eksporta vērtība, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni palielinājusies par 7,7%, joprojām uzrādot salīdzinoši spēcīgu pieaugumu. Pieaugušais lauksaimniecības un pārtikas eksports (+24,6%), kā arī joprojām augošais koka un koka izstrādājumu eksports (+5,7%) ir kompensējis problēmas metālapstrādes nozarē, kur metālu un metālu izstrādājumu eksports samazinājies par 11,3%. Pirmajā ceturksnī sarucis arī satiksmes līdzekļu eksports (-37,0%), kam kopējā eksporta struktūrā ir mazāks īpatsvars.
Tāpat kā gada pirmajos divos mēnešos, arī martā bijis tikai niecīgs importa gada pieaugums – par 1,3%, ko lielā mērā noteicis samazinājums metālu un satiksmes līdzekļu preču grupās, kur krītas arī ražošanas un eksporta apjomi un tradicionāli ir augsts reeksporta īpatsvars. Savukārt turpina palielināties koka un koka izstrādājumu imports, gada laikā pieaugot pusotru reizi, kas liecina par joprojām pastāvošu izejvielu trūkumu nozarē.
Importa apjomam palielinoties vairāk nekā eksportam, martā atkal pieaudzis Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts, sasniedzot 167,4 miljonus latu. Šis rādītājs ir būtiski augstāks nekā iepriekšējā mēnesī, kad tirdzniecības deficīts bija 106,1 miljoni latu, tomēr joprojām nesasniedz pagājušā gada attiecīgo mēnešu līmeni, un pirmajā ceturksnī kopā ārējās tirdzniecības deficīts ir sarucis par 18,6%.
Pašlaik ekonomiskā situācija Eiropā neuzlabojas, par ko signalizē uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji, kas pēc iepriekš fiksētā nelielā uzlabojuma atkal ir sākuši pazemināties. Eksporta rādītājus tuvākajos mēnešos turpinās negatīvi ietekmēt arī problēmas lielākajā Latvijas metāla nozares uzņēmumā, savukārt pārtikas un lauksaimniecības nozares eksportā vairs nebūs vērojama pagājušā gada augstās labības ražas ietekme. Līdz ar to nākamo ceturkšņu ārējās tirdzniecības dati jau būs daudz mazāk pozitīvi nekā pirmajā ceturksnī.
