Šodien, 29.augustā, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts piedalījās konferencē „Krievijas dalība Pasaules Tirdzniecības organizācijā – Latvijas un Krievijas ekonomiskā sadarbība”, lai informētu par Latvijas ieguvumiem no Krievijas iestāšanās PTO (Pasaules tirdzniecības organizācijā), aktualitātēm Latvijas – Krievijas ārējās tirdzniecības jomā, kā arī Latvijas – Krievijas ekonomiskās sadarbības perspektīvām pēc Krievijas iestāšanās PTO.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norādīja: “Latvijas uzņēmumu būtiskākie ekonomiskie ieguvumi no Krievijas iestāšanās PTO ir saistīti ar Krievijas tirdzniecības noteikumu paredzamību, t.sk., ievedmuitas samazināšanu, sanitāro pasākumu pielīdzināšanu starptautiskajām normām, kā arī muitas lietu sakārtošanu. Līdz ar to ir sagaidāmi pozitīvi efekti gan uz eksporta, gan arī, piemēram, mūsu ražotājiem nepieciešamo Krievijas izejvielu importa attīstību.”
Krievijas uzņemšana PTO iezīmē jaunu posmu daudzpusējās tirdzniecības sistēmas attīstībā un ir ļoti būtisks solis abu pušu tirdzniecības un ekonomisko attiecību nostiprināšanā, jo turpmāk tās tiks balstītas uz daudzpusējās tirdzniecības sistēmas nosacījumiem.Turpmāk abām pusēm būs saistoši PTO līgumi, kas regulē, piemēram, tādus jautājumus kā preču un pakalpojumu tirdzniecība, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība u.c. Tas nozīmē, ka visām šīm normām Krievijā būs jābūt atbilstošām PTO nosacījumiem un tam tiks sekots līdzi Eiropas Savienības Kopējās tirdzniecības politikas ietvaros. KF dalība PTO ir būtisks solis arī ceļā uz ES-KF ekonomisko attiecību padziļināšanu.
Galvenie iegumumi:
- PTO vispārējo principu ievērošana (vislielākās labvēlības režīms, nacionālais režīms, caurspīdīgums);
- Samazināti importa tarifi – dzīvām cūkām (no 40% uz 5%*), elektriskām iekārtām (no 12,8% uz 5,7%), kokrūpniecības (no 15,4% uz 8,6%), dzelzs un tērauda (no 14,7% uz 8,9%), papīra (no 13,3% uz 7,7%), farmācijas (no 8,6% uz 4,4%) un parfimērijas (no 10,4% uz 5,7%) izstrādājumiem;
- Eksporta tarifu saistības vairāk kā 700 tarifu līnijām (naftas produktiem, skujkoku apaļkokiem, metāliem u.c.);
- Atceltas eksporta subsīdijas;
- Ar 2013. gada 1. jūliju atcelta diskriminējošā dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifu politika;
- Nodrošināta piekļuve Krievijas skujkoku apaļkokiem (tarifu kvota);
- Atcelta tērauda izstrādājumu importa kvota (saglabāta ES uzraudzība);
- Tehniskās prasības un sanitārie un fitosanitārie nosacījumi tiek piemēroti balstoties uz starptautiskiem standartiem;
- Saistību pārkāpumu gadījumos iespējas izmantot juridiski saistošo PTO Strīdu izšķiršanas mehānismu;
- Baltkrievijai un Kazahstānai saistošas Krievijas PTO saistības muitas ūnijas kompetences jautājumos: importa tarifi, tirdzniecības tehniskās barjeras, sanitārie un fitosanitārie pasākumi, tirdzniecības aizsardzības instrumenti un muitas jautājumi.
Krievija ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem – ar kopējo apgrozījumu 1605 milj. latu apmērā, ierindojot Krieviju otrajā vietā starp Latvijas tirdzniecības partnervalstīm (pirmā ir Lietuva). Turklāt, Latvijas eksporta apjomi uz Krieviju pēdējos gados strauji palielinās, kur lielāko daļu veido pārtikas rūpniecības preces (21% no visa Latvijas eksporta uz Krieviju), mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas (14%) un citas preces, kā arī pakalpojumi.
Kā zināms, pēc 19gadus ilgušā iestāšanās procesa, š.g. 22.augustā Krievijas Federācija (KF) oficiāli kļuva par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) 156.dalībvalsti.
Papildu informācija par Krievijas Federācijas iestāšanos PTO pieejama Ekonomikas ministrijas interneta mājaslapā.
