Neskatoties uz ekonomisko problēmu saasinājumu Eiropā un bažām par pieprasījuma apsīkumu Latvijas eksporta tirgos, ārējās tirdzniecības apgrozījums šā gada jūnijā salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju ir palielinājies par 12,6%, sasniedzot 1243,8 miljonus latu. Eksporta apjoms faktiskajās cenās jūnijā sasniedzis 537,3 miljonus latu, salīdzinājumā ar 2011. gada atbilstošo mēnesi palielinoties par 9,6%. Savukārt importa apjomi jūnijā ir saglabājušies maija līmenī, taču zemās bāzes dēļ gada pieauguma temps ir palielinājies līdz 15,1%, ārējās tirdzniecības deficītam palielinoties līdz 169,3 miljoniem latu.
Eksporta samazinājums jūnijā bijis teju visās Latvijas eksporta nozarēs. Labs sniegums jūnijā bijis pārtikas un lauksaimniecības nozarei, kuras eksporta vērtība jūnijā gada laikā palielinājusies par 31,1%. To galvenokārt ir nodrošinājis nozīmīgāko nozares eksporta preču – piena produktu un alkoholisko dzērienu eksporta pieaugums. Ņemot vērā tuvojošos ražas laiku un pārtikas cenu pieaugumu pasaulē, visticamāk šīs nozares eksporta apjoms faktiskajās cenās turpmākajos mēnešos varētu palielināties.
Visbūtiskāk jūnijā ir samazinājies minerālproduktu eksporta apjoms, kas varētu būt saistīts ar pārkrauto kravu apjomu sarukumu ostās. Arī metāla nozares eksporta apjomi salīdzinājumā ar maiju ir samazinājušies par 10,4%, taču, ņemot vērā iepriekšējo mēnešu svārstības, eksporta apjomi joprojām ir tuvu iepriekšējiem līmeņiem, par ko liecina arī noturīgais 22,8% gada pieauguma temps. Savukārt koksnes un tās izstrādājumu eksports jūnijā saglabājies maija līmenī, bet gada griezumā pieaudzis par 8,4%, kas kopumā vērtējams pozitīvi, ņemot vērā gan izejmateriālu pieejamības radītās problēmas, gan bažas par pieprasījuma kritumu eksporta tirgos.
Importa apjomi jūnijā salīdzinājumā ar maiju saglabājušies nemainīgi, pieaugot vien par 0,7%. Salīdzinājumā ar maiju par 12,5% ir pieaudzis satiksmes līdzekļu imports, uzrādot lielāko importa vērtību šogad, ko var novērot arī no jauna reģistrēto automašīnu skaitā, īpaši vieglo automašīnu segmentā.
Kopumā pirmajā pusgadā ārējās tirdzniecības apgrozījums sastādīja 7140,7 miljonus latu, salīdzinājumā ar 2011. gada atbilstošo periodu pieaugot par 12,8%. Eksporta apjoms salīdzinājumā ar 2011. gada pirmo pusgadu ir audzis par 9,8%, sasniedzot 3095,8 miljonus latu, savukārt importa apjoms gada pirmajos sešos mēnešos sastādīja 4044,9 miljonus latu, par 15,2% pārsniedzot rādītāju 2011. gada atbilstošajā periodā. Neraugoties uz pēdējo mēnešu svārstībām, atšķirīgu nozaru attīstības tempu un citiem ierobežojošiem faktoriem, kopumā eksporta apjomi pirmajā pusgadā ir auguši visās būtiskākajās Latvijas eksporta nozarēs.
Ekonomiskā situācija ārējā vidē turpina pasliktināties un nekas neliecina par tās būtisku uzlabošanos tuvākajā nākotnē. Tādēļ riski, kas saistīti ar ārējā pieprasījuma samazināšanos šā gada otrajā pusgadā, saglabājas augsti. Eiropas Komisijas augustā publicētie uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji norāda uz noskaņojuma pasliktināšanos lielākajā daļā Eiropas valstu. Noskaņojuma rādītāji Latvijā un tās galvenajās tirdzniecības partnervalstīs – Baltijas valstīs, Polijā un Skandināvijas valstīs saglabājas stabili. To apliecina arī jaunākie dati, uzrādot, ka Zviedrijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī ir pieaugusi par 1,4%, kas ir straujāka izaugsme nekā iepriekš prognozēts, liecinot par reģiona noturību pret ārējās vides satricinājumiem.
Tomēr bažas rada Eiropas lielākās ekonomikas Vācijas noskaņojuma rādītāja samazinājums par 3,7 punktiem, galvenokārt pasliktinoties ražotāju nākotnes redzējumam, par ko liecina arī iepirkumu menedžeru indekss (PMI – Purchasing Manager Index), kas gan Vācijā, gan eirozonā jūlijā ir samazinājies līdz zemākajām līmenim pēdējo trīs gadu laikā. Ja prognozes par ekonomiskās aktivitātes mazināšanos Vācijā piepildīsies, visticamāk tas ietekmēs Latvijas eksportētājus gan tieši, samazinot pieprasījumu pēc Latvijas eksporta precēm, gan netieši, ietekmējot citu partnervalstu izaugsmi.
Arī Starptautiskā Valūtas fonda jūlijā publicētās aktualizētās prognozes paredz pasaules starptautiskās tirdzniecības izaugsmes tempu samazināšanos šogad. Tādēļ turpmākās eksporta perspektīvas ir jāvērtē piesardzīgi, un visticamāk pieauguma tempi gada otrajā pusē kļūs lēnāki, ko papildus ietekmēs pagājušā gada otrā pusgada augstā bāze.
