Vakar publicētie Centrālās statistiskas pārvaldes dati par ārējo tirdzniecību maijā liecina, ka, neskatoties uz ekonomisko problēmu saasinājumu Eiropā un bažām par pieprasījuma apsīkumu eksporta tirgos, Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums maijā salīdzinājumā ar aprīli ir pieaudzis par 5,3% līdz 1253,3 miljoniem latu, gada griezumā joprojām uzrādot 6,5% pieaugumu. Eksporta apjoms faktiskajās cenās maijā sasniedzis lielāko apjomu šogad – 551,3 miljonus latu, salīdzinājumā ar 2011. gada maiju palielinoties par 5,7%. Savukārt importa izmaiņas bijušas daudz mērenākas, gada pieaugumam noslīdot līdz 7,2%, līdz ar to ārējās tirdzniecības deficīts maijā samazinājies līdz 150,7 miljoniem latu.
Visstraujāk maijā pieauguši metālu un tā izstrādājumu eksporta apjomi, salīdzinājumā ar aprīli palielinoties par 43,8%, gada izaugsmes tempiem saglabājot stabilu 14,2% pieaugumu un apliecinot, ka metāla izstrādājumu eksporta samazinājums aprīlī bijis īslaicīgs. Būtiski atzīmēt pārtikas preču un lauksaimniecības preču eksporta sniegumu, šā gada piecos mēnešos konstanti ik mēnesi uzrādot stabilu gada pieaugumu, kas liecina par stabilu nozares attīstību un nostiprināšanos eksporta tirgos.
Lai arī Latvijas nozīmīgākās eksporta preču grupas – koksnes un tās izstrādājumu eksports ir samazinājies otro mēnesi pēc kārtas (-1,1% salīdzinājumā ar aprīli), radot bažas par pieprasījuma apsīkumu eksporta tirgos un resursu pieejamības problēmu saasināšanos, tomēr jāņem vērā, ka kopējie apjomi joprojām ir augsti un samazinājums gada griezumā par 3,2% skaidrojams ar pagājušā gada maija augsto bāzi.
Importa apjomu izmaiņas faktiskajās cenās maijā bijušas mērenākas, salīdzinājumā ar aprīli pieaugot vien par 2,6%, gada pieaugumam noslīdot līdz 7,2%. Mērenais importa pieaugums skaidrojams ar minerālproduktu importa samazinājumu, taču jāņem vērā, ka to galvenokārt noteica naftas cenu kritums nevis fizisko apjomu samazinājums, tādēļ, atsākoties cenu pieaugumam, izmaiņas būs vērstas pretējā virzienā.
Arī citās nozarēs, piemēram, pārtikas rūpniecības preču, metālu un to izstrādājumu, kā arī koksnes un tās izstrādājumu nozarē importa apjoma pieaugums ir visnotaļ stabils. Kopumā importa struktūra un zemais iekšzemes patēriņš liecina, ka galvenais importa pieauguma virzītājs joprojām ir kapitāla preču un starppatēriņa imports, kas arī atspoguļojas eksporta izmaiņu dinamikā.
Lai arī pēdējo mēnešu eksporta apjomu svārstības izteikti pierāda dažādu faktoru ietekmi un eksporta pieaugums maijā neliecina par būtisku ārējā pieprasījuma apsīkumu, joprojām jāsaglabā piesardzība, jo situācija ārējā vidē saglabājas nestabila un turpmākā eksporta izaugsme jebkurā gadījumā būs atkarīga no norisēm ārējā vidē.
Eiropas Komisijas jūlijā publicētie noskaņojuma rādītāji liecina, ka Latvijas patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma rādītāji pretēji lielākajai daļai Eiropas un īpaši eirozonas valstu joprojām saglabājas stabili. Līdzīgi kā Latvijā arī galvenajās tirdzniecības partnervalstīs – Lietuvā un Igaunijā konfidences rādītāji ir stabili, savukārt pārējās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs – Skandināvijas valstīs, Polijā un Vācijā, neraugoties uz noskaņojuma rādītāju pasliktināšanos, tie saglabājas augstāki nekā vidēji Eiropā. Turklāt Vācijas pārsteidzošais maija eksporta sniegums dod pamatu domāt, ka ekonomikas aktivitāte reģionā joprojām ir augsta. Tādējādi ir pamats uzskatīt, ka Latvija joprojām atrodas nosacīti Eiropas veselīgajā reģionā, tādēļ tieša krīzes ietekme Latvijas eksporta apjomos joprojām nav jūtama.
