Samazinoties ekonomiskajai aktivitātei lielākajā daļā Eiropas valstu, Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums aprīlī salīdzinājumā ar martu samazinājās par 4,2% līdz 1190,1 miljonu latu, gada griezumā joprojām uzrādot 11,9% pieaugumu. Eksporta apjoms faktiskajās cenās aprīlī gada griezumā palielinājās par 5,7%, taču tā izaugsmes tempi ir kļuvuši lēnāki, un salīdzinājumā ar martu eksporta apjoms faktiskajās cenās samazinājās par 11,9%. Savukārt importa izmaiņas bija daudz mērenākas – salīdzinājumā ar martu tas samazinājās tikai par 1,8%, vienlaikus gada pieaugumam palielinoties līdz 16,7%, kas arī noteica ārējās tirdzniecības deficīta pieaugumu līdz 178,3 miljoniem latu.
Eksports aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās teju visās preču grupās, izņemot minerālproduktu, ķīmiskās rūpniecības ražojumu un mehānismu grupās. Visstraujāk aprīlī, salīdzinājumā ar martu samazinoties par 23,7%, samazinājās metālu un tā izstrādājumu eksporta apjomi, gada izaugsmes tempiem kļūstot negatīviem (-2,7% salīdzinājumā ar 2011. gada aprīli). Arī pārējās Latvijai nozīmīgākās eksporta preču grupas – koksnes un tās izstrādājumu, kā arī lauksaimniecības preču eksports aprīlī samazinājās attiecīgi par 5,4% un 5,9% salīdzinājumā ar martu, taču gada pieauguma tempi joprojām saglabājās pozitīvi (attiecīgi 20,7% un 6,0%).
Lai arī importa apjomi faktiskajās cenās aprīli saruka lēnāk nekā eksporta apjomi, arī tajā samazinājums bija vērojams teju visās preču grupās. Visstraujāk aprīlī salīdzinājumā ar martu pieauga satiksmes līdzekļu imports – par 15,8%, taču to pamatā noteica vienreizējs iepirkums dzelzceļa transporta un tramvaju jomā, jo sauszemes transporta līdzekļu pieaugums bija pavisam neliels un salīdzinājumā ar martu veidoja 6,3%. Savukārt visvairāk samazinājies ķīmiskās rūpniecības un lauksaimniecības produktu imports, attiecīgi par 14,1% un 8,5% salīdzinājumā ar martu.
Turpmākās eksporta tendences noteiks joprojām nestabilās un grūti prognozējamās ekonomiskās situācijas attīstība ārējā vidē. Maijā publicētās Eiropas Komisijas attīstības prognozes paredz stagnāciju lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu un pat recesiju eirozonas valstīs. Tādēļ visticamāk nelabvēlīgās nākotnes prognozes ietekmēs arī Latvijas eksporta apjomus. Taču riskus varētu mazināt tas, ka Latvijas galveno eksporta tirgu prognozes saglabājas pozitīvas. Būtiska loma būs eksporta attīstībai uz Krieviju, jo tās izaugsme pēdējā laikā uzrādījusi stabilu sniegumu, turklāt tās attīstības prognozes saglabājas augstākas nekā lielākajai daļai Eiropas valstu.
