23.martā Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padome pieņēma lēmumu par papildus ierobežojošu pasākumu piemērošanu pret atsevišķiem ar Baltkrievijas režīmu saistītiem uzņēmējiem un viņu uzņēmumiem.
Diskusijā par Baltkrieviju ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pauda atbalstu ES kompromisa lēmumam, jo tas paredz samērīgus un efektīvus ierobežojošus pasākumus. Šis lēmums atbilst Latvijas nostājai, jo ar to tiek nosūtīts nopietns signāls Baltkrievijas režīmam, un vienlaikus ar ierobežotu ietekmi uz ES dalībvalstu ekonomikām un Baltkrievijas iedzīvotāju labklājību. Latvijai šis lēmums nebija viegls, taču tā atbalstīja kompromisu, jo uzskata, ka vienota un solidāra Eiropas Savienības ārpolitika ir ļoti svarīga.
Ar šiem pasākumiem ES neīsteno visaptverošu tirdzniecības embargo pret Baltkrieviju. Uzņēmēju loks, uz kuriem tās tiek attiecinātas, ir ierobežots – runa ir par dažiem Baltkrievijas režīmam pietuvinātiem biznesmeņiem un viņu uzņēmumiem. Vairumam šo kompāniju nav biznesa attiecību ar Latviju, līdz ar to nav pamata spekulācijām par miljardos vērtējamiem zaudējumiem Latvijas uzņēmējiem vai pat pilnīgu ekonomisko saišu saraušanu ar Baltkrieviju. Neviena ES dalībvalsts šādu mērķi netika izvirzījusi, un Latvija tam nepiekristu. Konkrēti uzņēmēju un uzņēmumu vārdi tiks publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā žurnālā.
Latvija ir konsekventi paudusi bažas par situācijas attīstību Baltkrievijā un uzsvērusi, ka ES-Baltkrievijas attiecību uzlabošanai nepieciešami konkrēti pozitīvi signāli no Baltkrievijas puses. Šie soļi Baltkrievijas pusei ir zināmi – pirmais no tiem būtu politisko ieslodzīto atbrīvošana. Diemžēl Baltkrievijas varasiestādes turpina veikt pasākumus, kas saasina tās attiecības ar Eiropas Savienību. Tiek veiktas represijas pret opozīciju, izpildīti nāvessodi, notikusi vēršanās pret ES un Polijas vēstniekiem Baltkrievijā, kā rezultātā visi ES vēstnieki ir bijuši spiesti atstāt valsti uz konsultācijām. Šādā situācijā Eiropas Savienībai, kas balstās uz kopīgām vērtībām, likuma varu un cieņu pret cilvēktiesībām, bija jāreaģē ar papildus pasākumiem pret Baltkrieviju.
Baltkrievijas pusei ir jāsaprot šī lēmuma ierobežotais raksturs. Diemžēl Baltkrievija līdz šim ir darījusi visu iespējamo, lai sabojātu attiecības ar Eiropas Savienību, tās vienpusēji veiktie soļi ir veicinājuši attiecību pasliktināšanos. Latvija aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu un atturēties no jebkuras vienpusējas rīcības, kas tikai palielinātu situācijas eskalāciju. Pretējā gadījumā Baltkrievijai būs jāuzņemas visa atbildība par politiskajām un ekonomiskajām sekām.
Latvijai kā kaimiņvalstij ir ciešas saites ar Baltkrieviju – gan ekonomiskie sakari, gan cilvēku pārrobežu kontakti. Latvija ir konsekventi paudusi nostāju, ka pret Baltkrieviju nedrīkst vērst visaptverošas sankcijas, kas skartu Baltkrievijas iedzīvotāju vairākumu vai negatīvi ietekmētu ES dalībvalstu ekonomikas. Latvijas diplomāti aktīvi skaidrojuši mūsu nostāju ES partneriem gan divpusēji, gan ES darba grupās. Diskusijas ietvaros tika panākts lēmums, kas ņēma vērā būtiskas Latvijas ekonomiskās intereses un atbilda jau minētajiem sankciju kritērijiem.
