Eksporta gada pieaugums ir mazākais šogad un visdrīzāk vēl samazināsies arī turpmākajos mēnešos, jo pērn tas šajā laikā kāpa īpaši strauji. Sevišķi labvēlīgas nav arī eksporta struktūras izmaiņas. Reeksporta „piesātinātajos” sektoros, tādos kā minerālprodukti vai metāls, pieaugums ir bijis straujāks nekā vidēji, turpretī pārtikas eksports audzis lēnāk, bet koksnes produktu eksports pat samazinājies. Arī farmācijas produktu eksportā reeksporta īpatsvars nepārprotami ir lielāks nekā pirms gada.
Sagaidāms, ka gada pieauguma temps turpinās mazināties, taču maz ticama būtu pāriešana mīnusu teritorijā. Kopējais pasaules tirdzniecības apgrozījums šī gada izskaņā un nākamgad labākajā gadījumā būs lēni augošs. Taču nav šaubu, ka Latvija spēj palielināt savu tirgus daļu, kā tas jau noticis kopš 2009.gada, un šo procesu atbalstīs kāpjošās investīcijas eksporta sektoros — rūpniecībā un lauksaimniecībā.
Signāli par gaidāmajām izmaiņām eksporta pieprasījumā tuvākajos mēnešos ir ļoti kontrastaini, kopaina ir būtiski pasliktinājusies, salīdzinot ar gada sākumu, taču, piemēram, jaunākie dati par Vācijas rūpniecību liek domāt, ka arī straujš un visaptverošs kritums nav gaidāms.
Eksporta pieaugums noplok, taču iepriekšējo divu gadu panākumi jau ir spējuši piešķilt dzirkstelīti iekšējam pieprasījumam. Balstoties uz līdzšinējām sekmēm, rūpniecības uzņēmumi īsteno investīciju plānus un vismaz īslaicīgu pasaules tirgu svārstību dēļ tos neatcels. Arī bankas joprojām ir ieinteresētas palielināt eksporta sektoru kreditēšanu. Importa pieaugums, kas ir bijis lielākais kopš 2008.gada oktobra, ir tam papildu apliecinājums. Joprojām piesardzīgi augošā patēriņa apstākļos tas nepārprotami norāda uz augstu investīciju aktivitāti, ko apstiprināja arī ceturtdienas IKP dati par 2.ceturksni, kā arī izmaiņas importa struktūrā — visstraujāk augošais patlaban ir mehānismu imports. Neizbēgamas sekas tam būs pieaugošs tirdzniecības deficīts. Ja iepriekšējos divos gados kopējā preču un pakalpojumu bilance svārstījās ap nulli, tad turpmāk tā stabili atgriezīsies pie Latvijai „normālas” situācijas — deficīta, kas saprātīgās robežās nav bīstams. Negatīva tirdzniecības bilance Latvijai vēl automātiski nenozīmē parāda pieaugumu.
