Iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ir palielinājies par 2% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem).
Septiņus ceturkšņus pēc kārtas IKP apjomi pakāpeniski palielinās. Kopš ekonomikas zemākā punkta 2009.gada nogalē IKP ir pieaudzis par 7,5%. Salīdzinājumā ar 2010.gada 1.ceturksni IKP ir palielinājies par 5,6 procentiem.
Eksporta iespēju paplašināšanās ir pamats apstrādes rūpniecības ražošanas apjomu palielinājumam, kas 2011.gada 2.ceturksnī bija par 14,6% lielākinekā 2010.gada 2.ceturksnī. Lielākais ieguldījums nozares izaugsmē ir kokapstrādei un metālapstrādei. 2011.gada 1.pusgadā strauji palielinājās ražošanas apjomi tādās nozarēs kā elektronisko iekārtu, kā arī mašīnu un iekārtu ražošanā. Kopumā apstrādes rūpniecība 2011.gada 2.ceturksnī nodrošināja trešdaļu no kopējā IKP palielinājuma.
Salīdzinot ar iepriekšējā gada 2.ceturksni, izaugsme ir vērojama praktiski visās preču un pakalpojumu nozarēs. Vienīgi nozarēs, kuras īpaši smagi skāra krīze, piemēram, būvniecībā, ražošanas apjomi ir saglabājušies iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmenī.
Ienākumu pieaugums no eksporta stimulē arī ekonomisko aktivitāšu palielināšanos iekšējā tirgū. Iekšzemes pieprasījums šī gada 2.ceturksnī bija par 6,9% lielāks nekā pirms gada. Jāatzīmē, ka jau otro ceturksni pēc kārtas investīciju pieaugums pārsniedz 20% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgajiem ceturkšņiem. To galvenokārt noteica uzņēmumu ieguldījumi ražošanas iekārtās, kā arī valsts investīcijas saistībā ar ES struktūrfondu apguvi. Nodarbinātības un darba samaksas pieaugums veicina privātā patēriņa kāpumu. Šī gada 2.ceturksnī privātā patēriņa apjomi salīdzināmās cenās par 4,4% pārsniedza iepriekšējā gada 2.ceturkšņa līmeni.
Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2011. gada otrajā pusgadā joprojām galvenais ekonomikas dzinulis būs eksports, tāpat pakāpeniski turpinās palielināties iekšzemes pieprasījums un gadā kopumā IKP apjoms varētu pat vairāk kā 4% pārsniegt 2010.gada līmeni. Vienlaikus jāatzīmē arī iespējamie riski, kas ir saistīti ar situāciju ārējos tirgos. Krīzes stimulu atcelšana un budžeta izdevumu mazināšana var negatīvi ietekmēt Latvijas ārējo pieprasījumu, pastāv arī bažas par spriedzes atjaunošanos finanšu tirgos.
Jānis Salmiņš, Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs.
