Eksports šī gada jūnijā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, pieaudzis par 30,2%, kamēr imports pieaudzis par 27,4%. Gada laikā būtiskākais pieaugums bijis minerālproduktu, parasto metālu un to izstrādājumu, kā arī ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksportam, bet būtiskākais importa kāpums bijis minerālproduktiem, satiksmes līdzekļiem, parastajiem metāliem un to izstrādājumiem.
Pēdējo mēnešu laikā tendences ārējā tirdzniecībā nav būtiski mainījušās, un pieaugumi vērojami lielākajā daļā preču kategoriju. Atsevišķu mēnešu ietvaros novērotās svārstības neliecina par būtiskām izmaiņām ārējās tirdzniecības tendencēs. Līdz ar to arī pirmajā pusgadā kopumā ārējās tirdzniecība apjomi pieauguši par vairāk nekā trešdaļu.
Mēneša laikā ārējā tirdzniecībā vērojams neliels kritums – par 7,9%, eksportā galvenokārt samazinājās koka un tā izstrādājumu, kā arī parasto metālu un tā izstrādājumu eksports, bet importā būtiskākais samazinājums bija vērojams parastajiem metāliem un tā izstrādājumiem, kā arī satiksmes līdzekļiem.
Vērtējot eksporta attīstības perspektīvas, svarīgi atzīmēt, ka starp Latvijas galvenajām tirdzniecības partnervalstīm neietilpst parādu krīzes skartās valstis – Itālija, Spānija, Portugāle un Grieķija, un eksports uz tām kopumā veido tikai 2,7% no kopējā eksporta. Tādēļ tiešā veidā notikumi šajās valstīs būtiski neietekmē Latvijas eksportētājus, tomēr šo valstu ekonomiskā attīstība var ietekmēt pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu attīstību, tādējādi netieši ietekmējot Latvijas eksporta pieauguma potenciālu nākotnē.
„Neskatoties uz pašreizējiem situācijas saasinājumiem ārējā ekonomiskajā vidē, Latvijas tirdzniecības partnervalstu (Baltijas un Skandināvijas valstu, Vācijas un Polijas) IKP pieauguma prognozes joprojām ir vienas no augstākajām Eiropas Savienībā, kas ļauj cerēt uz pozitīvām eksporta attīstības tendencēm arī turpmāk,” uzsver finanšu ministrs Andris Vilks.
