Š.g.21.un 22.jūlijā Polijā, Sopotā notiek neformālā Eiropas Savienības Konkurētspējas ministru padomes sanāksme, kurā Latvijas viedokli pārstāv Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš. Sanāksmē paredzētas diskusijas ar augsta līmeņa amatpersonām un ekspertiem par rūpniecības jautājumiem, īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējīgas rūpniecības, izaugsmes un resursu efektivitātes jautājumiem.
Latvija uzsver, ka finanšu pieejamība ir viens no būtiskākajiem resursiem turpmākai rūpniecības izaugsmei. Tādēļ ir nepieciešams savlaicīgi plānot ES finanšu instrumentu darbību, lai nodrošinātu transporta, enerģētikas un komunikāciju infrastruktūras pilnveidošanu un attīstību, kā arī atbalstītu industrijas centienus īstenot projektus, kas vērsti uz resursu efektivitātes paaugstināšanu.
Vienlaikus, rūpniecības konkurētspējai nozīmīgs ir atvērts un funkcionējošs vienotais tirgus un labvēlīga uzņēmējdarbības vide, jo īpaši tas svarīgi mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmei. Tādēļ jāīsteno prognozējams, tālredzīgs un gudrs regulējums, izvērtējot tā ietekmi, lai nodrošinātu, ka politikas ir savstarpēji papildinošas nevis ierobežojošas un lai tās nesamazinātu rūpniecības nozaru globālo konkurētspēju.
Turklāt, Latvija norāda, ka ir nepieciešams sekmēt globālo tirgu atvērtību, veidojot pārdomātu un mērķtiecīgu tirdzniecības politiku, ar kuras palīdzību būtiski tiktu atvieglota ES rūpniecībai stratēģiski svarīgo trešo valstu izejvielu pieejamība un enerģētiskā drošība.
Kā viens no nozīmīgākajiem resursiem rūpniecības izaugsmei jāmin cilvēkresursu nodrošinājums ar atbilstošām zināšanām un prasmēm. Jāatzīmē, ka Latvijā neskatoties uz salīdzinoši augstiem bezdarba rādītājiem, rūpniecības nozarēs ir vērojams augsti kvalificētu speciālistu trūkums. Ņemot vērā, ka turpmākā izaugsme ir iespējama balstoties uz pētniecības un inovācijas sasniegumiem, tad īpaša vērība ir jāpievērš atbilstošas izglītības un prasmju nodrošināšanai, kā arī attiecīgam finansējumam ES 2020 mērķu sasniegšanai.
Tāpat jāatzīmē, ka efektīvāka sadarbība starp uzņēmumiem, nozarēm un zinātniekiem ir resurss, kura potenciāls līdz šim ir nepietiekami izmantots. Klasteru, biznesa tīklu un uzņēmēju – zinātnieku sadarbību platformu attīstība un darbības koordinācija sekmētu efektīvāku zināšanu, labās prakses piemēru un jaunāko tehnoloģiju pārnesi un pielietošanu.
Sanāksmē notiks diskusijas arī par Konkurētspējas ministru padomes lomu un iespējām turpmāk efektīvāk izmantot tās potenciālu.
Latvija uzskata, ka diskusija par Konkurētspējas padomes turpmāko misiju ir nepieciešama, lai ietekmētu kopējo Eiropas un uzņēmēju konkurētspēju.
Padomei ir jākļūst par saikni starp uzņēmējiem un Eiropas institūcijām.
Tāpat Latvija uzskata, ka Konkurētspējas padomei noteikti jāsaglabā un jānotur vadošā loma ES Vienotā tirgus jautājumos, tai ir jāatbild un jālemj par horizontāliem jautājumiem brīvas preču un pakalpojumu kustības jautājumos. Vienlaikus Padomei ir jāraugās, lai citās ES nozaru politikās virzītie risinājumi ievērotu un atbilstu Vienotā tirgus principiem, lai netiktu radīti jauni šķēršļi pārrobežu tirdzniecībai un pakalpojumu sniegšanai ES ietvaros.
Pretēji prezidentūras ierosinājumam pārdēvēt Padomi par Biznesa padomi, Latvija uzskata, ka Konkurētspējas padomei jāsaglabā līdzšinējais nosaukums, jo tas ietver plašāku jautājumu loku nekā „Biznesa padome”.
Vienlaikus, Padomei ir jāattaisno savs nosaukums un jāuzņemas atbildība par jautājumiem, kas ietekmē ES biznesa konkurētspēju, kļūstot par koordinējošu institūciju un jāraugās, lai citās padomes formācijās diskutētie jautājumi un pieņemtie lēmumi būtu saskaņoti no biznesa konkurētspējas viedokļa.
Kopumā Latvija pozitīvi vērtē Konkurētspējas padomes sadarbību ar biznesa pārstāvjiem attiecīgi pieaicinot biznesa pārstāvjus neformālajās sanāksmēs uz atklātu diskusiju.
